karuna

Nav jau tik traki. Daudzos darbos formāla izglītība nav tik ļoti vajadzīga. Piemēram, celtniecībā.

Protams, liela daļa no viņiem būs dzērāju, narkomānu un citu dzīves dīkdieņu, bet nevajadzētu arī izbrīnīties, ja daudzi no viņiem pelna vairāk nekā viens otrs ar augstskolas diplomu, bet sēžot kādā valsts iestādē un cilājot papīrus.

trouble

Parādi man, lūdzu, kādu konkrētu piemēru, kurš nav spējis pabeigt deviņas klases un pelna vairāk nekā cilvēks ar augstskolas diplomu valsts pārvaldē. Runa jau nav par padomju laikos vai deviņdesmitajos caur izglītības sietu izbirušajiem, runa ir par personām, kam 2011.gadā bija 18-24 gadi. Izglītība vēl tā, bet bez pieredzes praktiski nav iespējams dabūt darbu.
Turklāt manā uztverē pamatskola ir kaut kas vairāk par formālo izglītību. Tā ir absolūta nepieciešamība, lai cilvēkam nodrošinātu daudzmaz vienlīdzīgas starta iespējas. Jā, varbūt visiem nav jāiet mācīties augstskolā. Bet pamatskola ir obligāta.

karuna

Viens mans brālēns tāds ir.

Darbu grūti dabūt tāpēc, ka ir augsts bezdarbs. Pie plaukstošas ekonomikas pat lasītnepratējiem darbs atradīsies, kaut vai ielas slaucīt. Pilna amerika ir ar nelegāļiem, kas pat valodu neprot, bet dzīvo pārticīgāk nekā Latvijā valsts iestādēs strādājošie.

Es nenoliedzu, ka izglītība ir kaut kas vairāk nekā diploms un ir visādi citādi ir ļoti vajadzīga. Bet ir jādomā praktiski, ko ar šiem 10% darīt, lai gūtu no viņiem maksimālu labumu. Un viens ierosinājums ir piedomāt par komunikāciju, kuru var saprast arī 6. klases līmenī.

ocher

pirmkārt, īsti nesapratu, kāda pamatskolas nebeigšanai saistība ar valsts sektorā strādājošajiem, precīzāk, kāpēc tas tika uzsvērts - manuprāt, tik pat labi var salīdzināt ar privāto sektoru, respektīvi, jebkuru pamatskolu pabeigušu (lasīt kā - ne tikai augstāko izglītību ieguvušu) indivīdu.

otrkārt, no tiem vairāk kā 10% izņēmumi būs vienmēr, kā jebkurā citā jomā/problēmjautājumā/utt., bet faktiski tas neatbild uz jautājumu - kādas ir viņu reālās iespējas būt spējīgam dot labumu (kā ekonomisku, tā arī morālu un vispār jebkādu) sev/ģimenei/sabiedrībai, ja cilvēks nav spējīgs (es atvainojos par izteicienu) savākt kopā savu sūdu un pabeigt 9 klases?

trouble

Es gribētu atzīmēt, ka problēma ir ne tikai pašā indivīdā (padsmitgadniekam daudz ko var piedot), bet valstī un vecākos. Valstij (vai pašvaldībai) ir jāspēj izsekot līdzi, vai bērni apmeklē skolu. Pamatskolas izglītība Latvijā galu galā ir obligāta. Un par vecākiem, kas nespēj nodrošināt to, ka bērns pabeidz skolu, man arī ir viedoklis.

ocher

es kategoriski piekrītu! :D

karuna

Skolas nepabeigšanai var būt simts un viens iemesls: slikti apstākļi ģimenē, psihiskas problēmas utt. Ja šīs problēmas kaut daļēji atrisina, tad indivīds var būt ļoti produktīvs sabiedrībā neatkarīgi no pabeigto klašu skaita. Vēlreiz atgādinu – grīdas slaucītājam pat lasīt nav jāprot (ko pieņemu, ka pat no šiem 10% lielākā daļa pratīs).

trouble

Interesanti, cik tad to grīdas slaucītāju vienai Latvijai vajag. Sevišķi, ja par nacionālās attīstības virzienu ir izvēlēts ekonomikas izrāviens.

karuna

No tiem 10% jau točna nebūs atkarīgs, vai būs izrāviens. Bet vispār jau spēcīgā ekonomikā vajag gana daudz vienkāršā darbaspēka.

ocher

ja otri 10% izbrauc, bet pensionāri nespēj pildīt ekonomikas dzinēja lomu - bēdīgi būs, ja tie pirmie atļaujas pat nespēt pabeigt pamatskolu. (cipari, protams, piemēra pēc un nav statistiski pamatoti, bet var jau sameklēt, ja vajag)

karuna

Ak nu laiki ir pienākuši, ka bez šo 10% atbalsta valsts aizies pa pieskari! Vairs nav kam glābt vidusslāni un bagātniekus. Tas jau paliek uzjautrinoši!

ocher

šī diskusija tiešām kļūst visnotaļ absurda, ja vismaz pamatskolas izglītību (tā pieņemu) ieguvis cilvēks spēj redzēt attaisnojumus, kāpāec varētu pieļaut pamata izglītības neigūšanu.

šeit jau nav stāsts, kā jau Tobelis pareizi uzsvēra, tikai par pašu iespējams sačakarēto nepilngadīgo, kam nav vajadzīgās apziņas, bet gan arī par vecākiem, skolotājiem, pašvaldību utt. Līdz ar to, jā, kamēr tiks uzskatīts, ka šie "nieka" 10% nekādā veidā neietekmē, kur nu vēl nesamazina iespējamību valsts kopējai attīstībai (ne tikai ekonomiskai), tikmēr nekas labāks tiešām nebūs.

fascinējoši, ka cilvēks ar izglītību tās trūkumu var neuzskatīt par problēmu, lai arī, protams, beigsim tik ļoti trivializēt ar paziņojumiem, ka tas ir valsts gals. tā uzreizi - nav, protams nav, bet vai tā tiešām ir taka, pa kuru gribēt iet tālāk?

trouble

Lieliski pateikts par to neiedomājamo aklumu, ka tie 10% neko tāpat neietekmē. Tas ir kā no tās anekdotes par romu tautības pārstāvi, kurš jautā sievai - dzemdēsim jaunus bērnus vai tomēr mazgāsim tos pašus? Latvijā cilvēks ir zelta vērtē. Mums jau tāpat nav daudz to cilvēku, tādēļ katrs ir pelnījis iespēju būt pilnvērtīgam sabiedrības loceklim.
P.S. par valsts galu runājot, the Economist katru gadu apkopo sarakstu ar failed states. Latvija tur šogad atzīmēta kā borderline.

karuna

Bezdarbs Latvijā ir 15%. Eurostat dati nevis maldinošie Latvijas iestāžu cipari. Normāli būtu 5%. Lūk, kur ir zaudētie 10% un ar pabeigto klašu skaitu tam ir mazs sakars. Problēma ir tajos, kas ir pabeiguši visas klases un augstskolu arī, bet salaiduši visu ekonomiku dēlī.

ocher

pag, pag - kur Tev ir dati, ka tie visi 10% nepabeigušo nedirs mājaš uz dīvāna, bet gan akrīvi strādā - es nesaku, ka tieši viņi ir tie, kas veido 10% no 15%, bet ir absurdi apgalvot, ka neviens no viņiem šo ciparu neietekmē.

turklāt no kurienes tavuprāt Eurostat savus datus iegūst?

trouble

Tas, ka LV oficiālā statistika varētu nebūt precīza, diemžēl ir pilnīgi reāli. Nedomāju, ka viņi izskraida līdzi visiem, kas jau gadus 5 ir bez darba un nekur nav reģistrējušies.

ocher

es jau apstŗidu visus datus kā tādus ne tikai LV, ņemot vērā, kā mēs slēpjam reālo bezdarbnieku skaitu un mākslīgi, meklējot katru iemeslu, izmetam no oficiālā bezdarbnieka statusa.


šī diskusija ir visai bezjēdzīga, ņemot vērā, ka tiek mestas vienā maisā visas iespējamaš LV un tās sabiedrības problēmas :)

trouble

Par to, kurš ir salaidis ekonomiku dēlī, šobrīd nav runa. Un tas, kas Tev šķistu normāli (5%), pat pirmskrīzes laikā Latvijā nepastāvēja. Te ir otra milzīga LV problēma - ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas vairs nesaņem pabalstu (šogad 91 000).

karuna

Nu ja, pat pirmskrīzes Latvija īstenībā bija krīzes stāvoklī. Tas pats man šķiet attiecas uz izglītību. Varbūt ir labāk nekā 90. gadu juku laikos, bet nekas labs jau tomēr tajā visā nav. Nav nekāds brīnums, ka 10% šajā sistēmā nenoturas.

Man ir tikai viens ieteikums – emigrēt, kamēr vēl ES nav apturējusi brīvo darbaspēka kustību.

trouble

Tas ieteikums uz mani attiecas vai uz tiem nabaga 10%? :)

karuna

Uz tiem, kuriem ir skolā laižami bērni.

trouble

Visi nav vienā maisā bāžami.

ocher

nu, paskatoties daudzus darba piedāvājumus uz faktiski darbiem, kas prasa zemu kvalifikāciju, nereti ir neadekvāti ausgats prasības - tiem pašiem ielu slaucītājiem pajautā PC zināšanas un valodu zināšanas, līdz ar ot skatīt šo jautājumu tādā vispārīgā gultnē ir visai neadekvāti.

turklāt šeit ir runa par 18-24 gadīgiem jauniešiem, uz kuriem visticamāk ģimenei ir visai maza ietekme - manā skatījumā ap šo vecumu vajadzētu jau rasties apziņai/sapratnei, ka tās 9 klases ir jānomoka, ja ne citādāk.

karuna

Ironija – pie augsta bezdarba trūkst strādnieku. Šis mīts jau ir sen kā apgāzts, jo tam nav nekāda sakara ar realitāti. Un tas ir kārtējais pierādījums, ka izglītībai nav nemaz tik liela jēga, jo pat it kā izglītoti cilvēki tic šādām mulķībām.

trouble

Par valsts pārvaldi droši vien bija minēts, jo tur it kā ir mazas algas. Realitātē alga vidējā alga valsts sektorā ir augstāka nekā privātajā. Droši vien daļēji tādēļ, ka privātie mēdz aplokšņu algas maksāt. Bet teiksim tā - ar aplokšņu algu sev bezdarbnieka pabalstu un pensiju nenodrošināsi.

karuna

Nu, manai māsai ar ekonomiska diplomu valsts iestādē maksā ~400 Ls. Agrāk bija vairāk, bet nogrieza krīzes laikā.

Tramvaja vadītājs Rīgā pelna par 900 Ls. Izglītība nav vajadzīga, tikai jāiziet kursi un jānoliek eksāmens.

ocher

cik esmu redzējusi plakātus, jo kā saprotams pašai par šo intereses nav bijis, tie nav kursi, bet gan arodvidusskolas izglītība, kā zināms tādu var iegūt tikai pēc pamata izglītības pabeigšanas.

un 900Ls varbūt bija tā dēvētajos "treknajos gados", šobrīd noteikti nav (gadījās nejauši dzirdēt RS vadītāja un kontrolieres sarunu)

karuna

Arodskola ir kaut kas cits. Tur ir arī kursi. Mana mamma tajos gāja. Jā, tagad algas samazināja, bet tie kas strādā virsstundas, iemanās nopelnīt 900 Ls arī tagad.

ocher

nu, pag - tas nav viens un tas pats - virsstundas droši vien strādā apzinīgie ģimenes cilvēki, kam ir par ko rūpēties un kas droši vien grib, lai viņu bērni iet skolā un to pabeidz, nevis izbijušie pamatskolas nebeidzēji. ja viņi būtu tik apzinīgi, atrastu iespēju pabeigt izglītību pirms kursu pabeigšanas.

karuna

Apzinība? To uz maizes neuzsmērēsi. Ja cilvēks ir motivēts, tad ne jau apzinības dēļ, bet tāpēc, ka viņam kaut ko ļoti gribas – dzīvokli, mašīnu utt.

ocher

nu bet tas nav pretrunā - nav svarīgi, kas viņu motivē, svarīgi, ka motivācija vispār ir, līdz ar to tādam cilvēkam ir droši vien bijusi motivācija ar pabeigt pamata izglītību.

turklāt Tava mamma iespējams nav gluži korekts piemērs (lai aŗi nezinu pašu stāstu), proti, jo pirmārt šeit ir runa par jauniem cilvēkiem, kas neatkarīgās latviajs laikā navs spējuši iegūt izglītību, nevis, piemēram, padomijas cilvēku vai pēckara cilvēku, kam tāds iespējas varēja nebūt un kas iespējams ir ieguvis 3 klašu izglītību (es nekādā gadījumā nesaku, ka tas ir Tavas mammas gadījums, bet šis ir tikai piemērs). Līdz ar to tas ir tikai apsveicami, ja šādus cilvēkus var iekālut atpakāl ekonomiski aktīvajā sabiedŗibas daļā un ālut bez izglītības pabeigt kursus.

karuna

Ja toreiz cilvēki varēja strādāt pat profesionālus uzdevumus (kā autovadītāji, elektriķi utt.) ar minimālu formālo izglītību, tad principā tas ir iespējams arī tagad. Atšķirība ir tajā, ka šodien 10% tiek vienkārši izmesti miskastē, jo neatbilst mūsu snobiskajiem civilizēta cilvēka kritērijiem. Nav nekāds brīnums, ka daudzi emigrē, jo pat ārzemēs un pat bez valodas zināšanām jūtas vairāk novērtēti tur nekā šeit.

Es jau neaicinu atteikties no pamatskolas un vidusskolas, bet vienkārši ņemt vērā reālo situāciju.

ocher

es neuzskatu par snobismu gribēt, lai cilvēkam tiek ielikti pamati lasīt/rakstīt/un visās pārējās prasmēs. Tālāk jau tā ir katra paša izvēle un iespējas turpināt izglītoties vai ne.

mans viedoklis ir, ka izglītības trūkums sašaurina cilvēka redzesloku, vairo aizspriedumus un savstarpējo barbarismu. viduslaikos jau arī vairums zemnieku bērnu neprata lasīt un rakstīt, tas, protams, nenozīmē, ka viņi nebija intelektuāli spējīgi, bet es negribētu atgriezties un dzīvot viduslaiku sabiedrībā.

karuna

Vai tad kāds to negrib? Snobisms parādās, kad parādās idejas, ka lielais bezdarbs ir tāpēc, ka cilvēki negrib strādāt. Vai arī, ka "katrs pats savas laimes kalējs" un valstij ne par ko nav jārūpējas, jo viss ir katra paša rokās utt.

ocher

es tagad samulsu - kā reizi šo es un pieņemu, ka arī Trobelis, visas diskusijas laikā mēģinam paskaidrot, proti, problēma jau nav tikai bērneļos, ka viņi nepabeidz pamatskolu, bet gan valsts mērogā risināma. tajā pat laikā nevajag ieslīgt otrā galējībā - valsts eksāmenus bērneļa vietā neliks, nāksies vien pašam.

karuna

Protams, vai tad es iebilstu? Es par problēmas risināšanu, kad visi eksāmeni jau beigušies.

trouble

Un Tu vēlies man pateikt, ka tie 10%, kas nav spējuši pabeigt pamatskolu, varēs nolikt eksāmenu un noturēties tik atbildīgā un precīzā darbā kā sabiedriskā transporta vadītājs? Tās visas ir spekulācijas.
Turklāt es arī strādāju valsts pārvaldē, tādēļ ļoti labi apzinos, kādas ir algas.

ocher

+10

karuna

Nē, es to pat attālināti nevēlos teikt. Es vienkārši saku, ka ir dafiga darbu, kur formālā izglītība ir pilnīgi nevajadzīga.

trouble

Un es saku, ka pamatskola nav tikai formālā izglītība. Dievs ar augstskolu! Pie mums jau tāpat ir cilvēku ar diplomu pārprodukcija. Pamatskola ir absolūti nepieciešama, lai cilvēks izaugtu spējīgs iekļauties sabiedrībā. Tā ir vieta, kur notiek intensīvs socializācijas process. Kur iemācās sabiedrības normas, kur iemācās noteikumus.

karuna

Bet neiemāca jau to visu. Tā arī ir visa problēma. Socializāciju daudz labāk iemācās uz ielas.

trouble

Te, protams, saskaras mans vārds pret Tavējo, jo man grūti tagad tā uz rokas mājiena izraut kādus pētījumus par šo tēmu. Bet atzīmēšu vien to, ka socializācija ir personības tapšanas process. Un tagad visi kolektīvi iedomājamies, kādas personības top uz ielas un kādas top skolas solā.

karuna

Nav lielas starpības. Zinu daudzus, kas izgājuši mājapmācību vai ir saņēmuši minimālu izglītību. Apmēram tādi paši vien ir. Patiesībā visjaukākie cilvēki bija tieši meksikāņu nelegāļi amerikā. Liela daļa no viņiem pat lasīt neprata, bet ar ļoti stingrām ģimenes vērtībām.

trouble

Es gluži labi varu saprast, kādēļ meksikāņu nelegālim amerikā varētu nebūt pabeigtas pamatskolas izglītības. Pasaulē ir valstis, kurās izglītībai netiek piešķirta prioritāte. Piemēram, Portugālē tradicionāli skolu nepabeigušo skaits ir liels.
Bet Latvijai, kuras vienīgais kapitāls ir cilvēks, nedrīkst būt vienaldzīga attieksme pret šo problēmu.
Un nevajag man te kārt makaronus uz ausīm, ka pamatskolu nepabeigušie neatšķiras no cilvēkiem ar pilnvērtīgu izglītību. Tā kā uzaugu Pļavniekos, bija pietiekami daudz iespēju novērot, no kurām sabiedrības grupām nāk tie, kam nav intereses pabeigt skolu un kas ar viņiem notiek.

karuna

Lembergam bija īstā ideja, ka par katru emigrējuši vajag no ES prasīt kompensāciju. Bet viņu neatbalstīja, tāpēc laikam jau cilvēks Latvijā tomēr nav nekāds kapitāls :D

trouble

Kā tad nav kapitāls - valsts taču katru gadu precīzi aprēķina, cik ienākumu pazaudējusi no tiem, kas pāragri gājuši bojā. Citējot apollo - pērn uz ceļiem bojā gājušie Latvijas tautsaimniecībai nodarījuši 175,4 miljonu latu zaudējumus. Mazliet ciniski gan sanāk.

trouble

Nepapšaubu vadīšanas spējas, apšaubu disciplīnas un motivācijas trūkumu. Es saprotu, ka vienmēr pastāv arī izņēmumi.

karuna

Vēl jau arī tas, ka tieši atrašanās skolā daudziem sapiš smadzenes. Nu labi, es vienkārši skolas pamešanu neredzu kā izeju bez vērā ņemamas alternatīvas, bet fakts ir tāds, ka skolas sucks ļoti lielā mērā.

trouble

Tā jau ir cita problēma :) Neuzskatu to par pietiekamu attaisnojumu. Visiem pamatskolniekiem šķiet, ka skola sucks.

karuna

Kuram te ir jāattaisnojas? Es nedomāju, ka visiem skola ir problēma, bet 10% tā noteikti ir.

trouble

Bet Tu saproti, ko es vēlos ar visu savu snobisko sašutumu pateikt? To, ka šo problēmu nedrīkst atstāt novārtā. Un lai cik ļoti man netīk no padomju laikiem ierastās žēlabas par to, ko valsts mums ir devusi, šis kā reiz ir jautājums, kas jārisina valsts mērogā.
Tādā burvīgā dokumentā kā Nacionālais attīstības plāns ir ierakstīts, ka līdz 2020.gadam skolu nepabeigušo skaitu ir plānots samazināt līdz 9%. Ņemot vērā, ka tai pat laikā ir paredzēta demogrāfiskā stāvokļa strauja uzlabošanās, beigu beigās sanāk, ka plānojam ne gluži analfabētu, bet gan mazizglītotu sabiedrību.
Ja kādam skola ir problēma, tur ir jāiesaistās sociālajiem darbiniekiem, pašvaldībai utjpr.

karuna

Redzi, es gribu pateikt, ka snobisms ir pirmais šķērslis jebkuras problēmas risināšanā. Svarīgi ir sākt ar komunikāciju, kas atbilst mērķauditorijai. Man no Latvijas valsts iestāžu oficiālajiem dokumentiem vienkārši nāk vēmiens, jo tie ir uzrakstīt pārāk sarežģīti un samudžināti. Kā klasisko piemēru es varētu minēt nodokļu deklarācijas iesniegšanu par ienākumiem no pārdotajām akcijām. Tas bija murgs lai neteiktu vairāk.

trouble

Izlasi topošo Nacionālās attīstības plānu www.nap.lv.
Kādā plāna melnraksta apspriešanas diskusijā, kur man bija tas gods piedalīties kopā ar pazīstamu politoloģi, viņa atzīmēja, ka plānā ir pārāk vienkārša valoda. Uz ko NAP veidotāji viņai atbildēja, ka tas ir darīts ar nodomu, lai jebkurš var paņemt to un izlasīt.
Zini kā, tāpēc jau mēs ejam tajās augstskolās, lai pēc tam spētu aizpildīt nodokļu deklarācijas.

ocher

:D

ziimogvasks

Palasījos, man Tuva tēma, sava mūža laikā esmu gribējis aiziet no visām skolām. No trīs, no piecām nepabeidzu.

Protams, arī es uzskatu ka pamatskola ir jāpabeidz un tā ir valstiska līmeņa problēma.

Bet par ekonomiku u.t.t. te gan skan daudz muļķību, veiksmīgai ekonomikas izaugsmei ir vajadzīgs lēts darbaspēks un daudz (kvalifikācijai nav nozīmes). Ķīna un citi dienvidaustrumāzijas drakoni un tīģeri var kalpot par piemēru. Mūsu valstī šo lētā darbaspēka pieprasījumu aizpildīs imigranti.

Par to kādu ekonomisko pienesumu šāds cilvēks var dot savai (tieši Latvijai) valstij, piemēri no dzīves, britos bija gan augsti izglītoti, gan neizglītoti čivaki. Parasti tie kuriem nebija izglītības, lasot zemenes nopelnīja par ceturtdaļu vai trešdaļu vairāk. Pie tam šādam cilvēkam nav ne mazāko problēmu nolikt tiesības un braukāt pa Latviju ar auto kuru Jūs visticamākais nevarat atļauties. Viens mans paziņa nošancē sezonu britos un naudu notriec Latvijā (tā dara daudzi, šamējais ir bez izglītības). Pienesums netiešie nodokļi, viņš piecu mēnešu laikā Latvijā iztērē, iespējams, vairāk nekā Jūs gadā nopelnāt.

Vai kāda no Jums ir uzaugusi laukos?? Man klasē, konkrēti divi cilvēki pameta to, kad bija sasnieguši 18 gadu vecumu(līdz tam ir jāmācās obligāti vai jāpabeidz). Viens no viņiem divu mēnešu laikā izgāja zāģeru kursus un sāka pelnīt 800 latus mēnesī uz rokas, es gāju 8. klasē, tad no Kalvīša treknajiem gadiem nebija ne smakas. Kāda pie velna man bija motivācija mācīties, ja tas cirvis pelnīja vairāk kā man tēvs. Tas čivaks šobrīd pelna vairāk nekā iekārtu operātori, uzņēmumā, kurā strādāju es. Otrs čivaks 4 mēnešu laikā pamanījās sazīmēt tiesības un vāģi, šobrīd kaut kur Rīgā strādā.

Un tie nav izņēmumi, ja pazītu vienu šādu cilvēku, tad tam piekristu, ja spriežat par cilvēkiem, kas nav pabeiguši pamatskolu, padomājiet vai pazīstat kādu.

Protams, nekādi intelektuālie sarunu biedri viņi nav, bet no tehnikas bieži vien sajēdz vairāk nekā viens otrs RTU students.

ziimogvasks

Trīs no piecām

karuna

Labi saprotu. Mana bērnības pieredze arī vairāk ir no laukiem.

trouble

Pirmkārt, ideja par augsti kvalificēto darbaspēku ir sarakstīta valsts plānošanas dokumentos. Un doma līdz ar to bija tāda - ja valsts vēlas ražot augsti kvalificētu darbspēku, tai ir jāspēj nodrošināt kaut vai tas, lai cilvēki pabeidz pamatskolu.
Vēl mani pārsteidz tas, ka 800 un 900 lati te tiek minēta kā kaut kāda milzīga alga. Sākšu mētāties ar skaitļiem, ko saņem mani maģistra izglītību ieguvušie draugi, kas strādā bankās, siemens un citos uzņēmumos! :) Tādas algas ar nepabeigtu pamatskolas izglītību nevienam nesaņemt.
Nē, laukos es neesmu uzaugusi. Tu domā, ka Rīgā nav tādu, kas nepabeidz skolu? Labi, manā skolā tāda neviena nebija. Bet, kā jau minēju, esmu uzaugusi Pļavniekos (skolā gāju Pārdaugavā), kur kontingents ir ārkārtīgi raibs. Un arī manā rajonā bija tādi bērni, kas izkrita no skolas. Viens no viņiem sāka strādāt par zārcinieku, cits tirgojas narkotikas. Man nav bail no iespējamā inteliģences trūkuma. Ja cilvēkam ir zelta rokas, tas vērtīgāk nekā spēja gudri runāt. Mani satrauc perspektīva, jo mazizglītotiem cilvēkiem ir tendence "ražot" mazizglītotus bērnus. Man par tiem bērniem bail - ka viņus valsts aizmirsīs un ka viņiem arī pie vēlēšanās nebūs iespēja sasniegt to, ko viņi varbūt vēlētos.

karuna

Problēma ir jārisina tā, lai valsts neaizmirstu mazākizglītoto slāni.

Nevis otrādi – rūpēties tikai par to, lai visi iegūtu izglītību (kas ir nereāli imho), bet par neizglītotajiem nelikties ne zinis.

trouble

Stingri atbalstu pieeju - ja pats par sevi nerūpēsies, nevienam citam Tavā vietā nav pienākums to darīt.
Un es kādu brīdi domāju, bet tā arī neizdomāju, kādi tad varētu būt valsts īstenotie pasākumi rūpēs par neizglītotajiem. Un vai beigu beigās šādi pasākumi nenodarītu vairāk ļaunuma nekā labuma, motivējot nemācīties.

karuna

Tāpēc jau es saku: emigrēt pēc iespējas ātrāk, jo ja valstij tu neesi vajadzīgs, tāds kāds tu esi, tad labāk atrast valsti, kurai tu esi vajadzīgs.

trouble

Paldies par sodienas diskusiju, man diemzel jaiet taisit vakarinas :)

ziimogvasks

Valsts plānošana, pieņemu, ka ikviens var iedomāties cik tas varētu būt tuvu patiesībai. Protams, ka bankā nestrādās cilvēks bez izglītības, pie tam 2007. vai 08. gadā vidējā alga swedbank(Latvijā) bija no 300-400 Ls uz rokas (ieskaitot visus priekšniekus un apkopējus), par citām bankām nezinu. 800 nav nekāds milzu skaitlis, ja neņem vērā to, ka cilvēkam nav izglītības.

Kad es mācījos RTU mani nedaudz apstulbināja viena lieta, proti, visu laiku Latvijā ir čīkstēts par to, ka nav augsti kvalificēts darba spēks, bet tai pat laikā mehatroniku studējošajiem bija ļoti sarežģiti atrast prakses vietas tieši savai specialitātei, no otras zinu, ka bieži vien pēc mehāniķa kurš spētu salabot kaut kādu aparātu brauc uz otru Latvijas malu. Man liekas, ka nav Latvijā nemaz tik daudz to vietu, kur var strādāt ar ļoti labu izglītību, šim apgalvojumam, par piemēru der viens mans patāls rada gabals, kuru apbrīno visas omas, mana vecuma cilvēki vnk respektē viņu. Čivaks pēdējo no saviem grādiem ieguva, laikam Zviedrijā, un atapās situācijā, ka Latvijā neviens viņam nevar piedāvāt darbu, šobrīd strādā Wašingtonā pasaules bankā par finanšu analītīķi un nedod absolūti nekādu ekonomisko pienesumu Latvijas republikai.

Jā, par neizglītotu vecāku bērniem gan žēl, bet par tiem Tu pirmīt neko neminēji. Dzīve ir draņķīga, cerēsim, ka valsts kādreiz spēs nodrošināt absolūtu bezmaksas izglītību un ļoti motivējošas reklāmas kampaņas.

Un par to cik viegla dzīve izglītotiem cilvēkiem Latvijā, cik lielam atlases konkursam Tu pati tikko neizgāji cauri un tas viss, cik es saprotu, bija uz vienu vakanci.

trouble

Come on, es tādu konkursu izturēt uzskatu par pagodinājumu! Tas, ka man ir maģistra grāds un, iespējams, kādreiz būs doktora grāds, nenozīmē, ka es sagaidu visu sev priekšā uz paplātes noliktu. Turklāt kā saprast to, ka neizgāju cauri? Konkurss vēl nav beidzies.
Par prakses vietu trūkumu absolūti piekrītu. Visu laiku tiek skandināts, ka prioritāte ir tehniskajām un dabaszinātnēm, bet beigu beigās cilvēkiem vienkārši nav kur strādāt.
Par swedbanku man nav nekādu ilūziju, 2009.gadā viņi atlaida simtiem darbinieku. Acīmredzot, bija problēmas. Mans piemērs ir bērnības družka, kura strādā par vidēja līmeņa vadītāju kādā citā bankā, kurai ir maģistra grāds biznesa vadībā un kura saņem četrciparu skaitli.
Lūk, es vēlos, lai katram cilvēkam, kurš šeit piedzimst, būtu nodrošinātas visas iespējas strādāt aizraujošu darbu ar adekvātu algu, realizēt savu potenciālu pilnībā. Un tiem, kas nepabeidz pamatskolu, nekad nebūs iespējas strādāt kaut vai tajā pašā Pasaules bankā Vašingtonā. Es nesaku, ka visi to vēlas, es saku, ka jābūt iespējai.

trouble

P.S. godīgi sakot, man šķiet, ka šī diskusija ir sevi izsmēlusi. Lai dzīvo viedokļu dažādība! Es personīgi nevaru iedomāties, ka gadījumā, ja man kādreiz būs bērni, viņi nepabeigs skolu. Tas vienkārši nav pieļaujami. Un punkts.