reiz (vēl pamatskolā) sēdējām mēs divi zēni un divas meitenes tādā kā uzkalniņā pie futbola laukuma pie skolas un skatījāmies, kā spēlē futeni, gozējāmies saulītē. un viena no meitenēm teica, ka vairs nevar, viss, beigas (bija izlaidumu eksāmenu laiks), un ka grib bļaut. otra atbildēja, lai bļauj. un šī arī bļāva. viss laukums apstājās, lai paskatītos uz normālu meiteni, kas sēž un bļauj. šaubos, vai pēc šādas apkārtējo reakcijas viņai kļuva labāk. bet interesanti bija.
nē, šim stāstam nav morāles. ;)

Mmm, cilvēki parasti uzkrāj izjūtas sevī, bet tās vajadzētu ik pa laikam laist ārā. Kliegšana ir viens no veidiem kā atbrīvoties no spriedzes. Pēc šī komentāra, es varētu noprast, ka man vajadzētu paziņot par savām jūtām.. laikam kliegt es nekliegšu :> Bet kaut kas jādara šajā sakarā. Mēģināsu darīt kaut ko lietas labā.