body and soul.

JUST INLOVE

http://www.cubeecraft.com/genre/pop-culture/

gribu mājās kolekciju, haha

skumja šodienas atziņa:
tas, ka kāds ir tavs draugs nenozīmē, ka viņš ir labs cilvēks, uz kuru paļauties

vai varbūt gluži vienkārši tu viņam neesi pietiekoši labs draugs

ir dienas, kad viss ir jauki, gaiši un pozitīvi. un tad ir visas pārējās. kā šodiena
jā, savas pēdējās brīvdienas pavadīšanu es iedomājos tieši tādu - iegūstot traktorista iedegumu [šortiņi un maiciņa, tātad - balti augšstilbi un tur tā vieta rokām, kur vajadzētu būt muskulim, bet ir tizls peļuvēderiņš], kraujot malku un visādi citādi izklaidējoties lauku darbos. tam visam klāt mani apčurāja trusis un apkārt luncinājās ruksis, kam ir vārds, kas tevi mīļo un pēc tam tev viņu vajadzēs apēst. bija drausmīgi nepozitīvi, es teikšu
vakars neizvērtās diez ko jaukāks, respektīvi es internetā sāku meklēt atslēgvārdu 'depresija' un domās atķeksēju sev piemērotās pazīmes. teikšu, ka esmu DEEP DEEP, haha
saka, ka tie, kas daudz raud, maz čurā. a ņefiga - sadzeršos ūdentiņu un viss būs labi. riepiņa turpinās augt un sporta zāles divi apmeklējumi paliks tikai divi
šī ir viena no dienām, kad es gribu būt viena no tām drausmīgajām čiksām, kurām viss ir gucci style jeb jsagfjlasdgflajksdglajdsfgh negribu sīki aprakstīt

ā un naudu


p.s. zobs sāp

vairs paelpot nevaru

vakardiena bija ražīga diena jeb izgājām 6 vakarā no mājas un satikām 7 ex gf

visu dienu ēdu tikai gurķīšus un dzēru ūdentiņu
biju sporta zālē un sviedrēju visu laukā ar lielu apņemšanos, ka to turpināšu

tikko noriju divas treknas šķiņķa maizes


es pati sev neesmu draugs

ēdu daudza zaļa, bet joprojām daudz
skolā grūti, tāpēc nevajag
manām kurpēm 37 izmērs
gribu būt princesis, gribu kleitu

tāds kopsavilkumiņš

ā jā man laikam izkostais caurums krūtī paliks tur mūžam.

vakardiena man nesa jaunas sajūtas - atsaucos Dimas aicinājumam doties uz pareizticīgo nakts dievkalpojumu. ap galvu melns lakats un īsti nesaprašana, uz ko esmu parakstījusies. taču viss izvērtās burvīgi, esmu ļoti apmierināta par savu jauno pieredzi
no rīta devāmies pie tēva ģimenes svinēt lieldienas [man jau otro reizi]. vecmāmiņa laikam ir burvīgākais cilvēks, ko esmu redzējusi. viņa izstaro tādu sirsnību, vienkārši gribas samīļot no visas sirds. un mazā māsa ir vienkārši solnuška. šīe tikko vēl svešie cilvēki man tik daudz ko nozīmē, jo tā ir vēl ciešāka saite tam, kas mūs vieno
smaids pa visu seju un svētku noskaņa, vēlreiz

fōnā skanēja

You spin my head right round, right round
When you go down, when you go down down

un es juku prātā

pēc šodienas ir skaidrs, ka viņš manā mājā vairs netiks vests. mana ģimene viņu pieņem lieliski, bet māte nespēj norobežoties no sava naida, viņai neviens ierocis manis sāpināšanā nav svešs. un brīdī, kad viņa sāk komentēt manas attiecības un attieksmi, pacietība zūd. nevēlos sevi vairs tam pakļaut, gribu visu paturēt sev vienai, bez svešām acīm.

bet es tik ļoti gribu mainīties. rūgtums kaklā un solu sev, ka būšu citāda. vairs nebūšu ļauna, īgna un riebīga. es gribu būt mīlīga, maiga. es daudz smaidīšu un nesīšu pavasari visur, kur parādīšos. pret savu mīļoto cilvēku es izturēšos ar lielāko apdomōbu, es centīšos būt perfekta, līdz tas kļūs par manu ikdienu, līdz tas būs pašsaprotami. es nepārmetīšu un neatgādināšu nepatīkamas lietas, es nebūšu nīgra vai dusmīga, es celšos agrāk un pati pagatavošu brokastis, es nesmēķēšu, vismaz viņa klātbūtnē, ja viņš to negrib. es ļoti centīšos kļūt tāda, kādu pati sevi vēlos redzēt. es skolā būšu uzmanības etalons, mājās pildīšu uzdoto, un pat papildus. es noteikšu sev mērķus un sasniegšu tos, es kļūšu kārtīga, es krāšu naudu, es darīšu visu, ko man vienmēr ir vajadzējis darīt, bet pietrūcis apņēmības un pacietības.
bet es nezinu, vai es varu mainīt attieksmi pret māti. gadu gaitā krājies rūgtums un naids paliek. ir brīži, kad viss šķiet visai pieņemams, un tomēr, vienmēr tas nāk ārā kā sprādziens. to es, laikam, vismaz šobrī, nevaru mainīt.

ģimeniskas lieldienas jebšu mana ģimene nevienu nesakoda
puisis izturēja godam, tikai roku sagrieza
varonis mans

nevarētu teikt, ka jelkad esmu bijusi ārkārtīgi apmierināta ar savu izskatu
bet vakar es no rīta piecēlos ar domu, ka pucēšos un būšu smuka
mani jau sen gaidīja, bet es joprojām truli blenzu spogulī, simts reizes virināju skapi un kritu izmisumā
neatceros, kad pēdējo reizi pa īstam būtu sev patikusi, man riebjas viss, ko es redzu savā atspulgā
vecie paņēmieni nelīdz, nelīdz nekas

es sev nepatīku, ļoti

esmu mājās
nekas šeit neliekas patīkams
šonakt es aizmigšu savā milzīgajā gultā
viena

man skumji

pie jūras ir tik labi. 1 + 1 + drinks + love.
mirkļi laimes

un studijā es kārtējo reizi padevos saviem kompleksiem. šoreiz tie bija dēļ manas balss
'es nefotogrāfējos un nedziedu' bija mani pēdējie vārdi. nevaru iedomāties, ka klausoties jauno dziesmu, es tur sadzirdētu arī sevi.


virtuve pārvēršas par manu viesu namu. ciemiņi nāk un iet. bet es eju turpināt vārtīties gultā. jo šodien mājās, bet tik ļoti negribas pamest vietu, kur jūtos tik labi

visiem skaistas fotogrāfijas, mode tāda
man nebija ne kļavu lapu pilnu rudens bilžu, ne nosalušo degunu ziemas foto, un vēl nav neviena iemūžināta pavasara mirkļa
man sāp sirds, ka tik daudz skaistu manas dzīves brīžu paliek neiemūžināti. it kā tā pat nebūtu bijis

šo sāpi vajag kliedēt, man tā šķiet

es esmu laimīga, jā
pedējo dienu vienkāršība un nesamākslotība paceļ mani spārnos
divas dienas viegli zem, pļavnieki un mīlestība, daudz

un tomēr. man mazliet pietrūkst
man pietrūkst latviešu kompāniju, muļķīgu vienaudžu, vairāk būt pa vidu visiem
tagad es esmu savā norobežotā pasaulītē, kā Mazā Prinča roze zem stikla kupola - siltums un rūpes, bet gribas just vēju un lietu


es visu laiku pazaudēju laiku un domu. es nezinu, vai var būt vēl labāk, bet varbūt varētu būt mazliet citādak. nu pārmaiņas pēc

_______________

bet es nespēju noliegt, ka privāti teātra apmeklējumi, zāle un sarunas uz lodžijas, saule un sniegpulkstenīši mani uzmundrina
esmu vīrieša drebēs un drīz iešu uz veikalu iepirkties jaukām pusdienām, ar kurām sagaidīt mājās

nebeidzami orgasmi viens pēc otra jeb man jau otro nedēļu jāsēž mājās.
sveiks, pavasari. tu figova caur logu izskaties

zināt, ka mani neapmierina mana tagadējā dzīve
apmēram nojaust, kādu es to vēlos redzēt
taču nespēt mainīt tā, kā vēlos

turpināt izniekot laiku, turpināt izniekot sevi



šonedēļ manī mājo sāpīgas domas
šodien manī iezagās šaubas, ka varbūt es vairs nemīlu, varbūt es vairs nevēlos just tās lūpas un rokas
varbūt viss ir kļuvis par pieradumu, par vieglu rutīnu, kas sāk mani nomākt?
tā domāt sāp. man šķiet, ka tā ir vienkārši rutīna no slimošanas un mājās sēdēšanas.
es centīšos neļauties šaubām ieperināties sevī. jo kas gan cits man ir vēl bez šīs mīlestības?

sick of being sick un pavasara nevercoming noskaņas
5dienas vakars laikam izvērtīsies par greipfrūtu iznīcināšanu

man riebjas, ka viņš mani reizēm nesaprot, reizēm neuztver nopietni, šķiet, ka reizēm nemaz neklausās
abidno kkā baigi