body and soul.

LOVE

http://news.deviantart.com/article/72448/

http://news.deviantart.com/article/70396/

tuvākās nākotnes plāns:
apgūt zenit lietošanu. varbūt beidzot es vairs negriezīšu galvu prom, kad objekts pavērsīsies pret mani. un mums būs skaistas bildes no filmiņas (h)

viegla smeldze ķermenī un laimes sajūta
lieliskas 4 dienas un tagad es jutīšu smaržu savā spilvenā
love

brīdī, kad šķiet, ka labāk ir nerunāt, lai nepateiktu neko lieku
man aizveras ciet un vairs nespēju ne vārdu dabūt pār lūpām
stīvums un mēle mezglā
neviens vārds nešķiet gana piemērots, lai to teiktu kā pirmo
un neteicu

varbūt man tas jānožēlo

man ir apnicis, ka es dzīvi uztveru kā vieglu flirtu, ka problēmas manā domāšanā līdzinās smagam reibumam - no rīta piecelšos, salāpīšos un ar to arī beigsies
es esmu aizmirsusi tikt galā ar šo brīdi, darīt labāko, ko spēju
es dzīvoju no rīta līdz pēcpusdienai, no trešdienas līdz piektdienai, no ziemas līdz pavasarim, no gada uz gadu, kādu citu, šķietami labāku
un es nezinu vairs, ko nozīmē izbaudīt šo brīdi, iegūt no tā priekš sevis ko neaizmirstamu, netveramu
man bail, ka kādā brīdī man vairs nebūs iespējas dzīvot tā, kā es vēlos, jaunība aizies un es nebūšu izdarījusi neko priekš tā, lai nevajadzētu nožēlot

man ir sajūta, ka šodien reti ar kuru varu normāli komunicēt
sācies kaut kāds uzbrukums karīnas dzimšanas dienas sakarā, kad nez kāpēc visi ir pamodušies pēdējā brīdī un kaut kamā vaino mani, bet man ir jāskrien, jāgrābj, jādara
patīkams notikums padarīts par slogu bezmazvai

piedzērusies seja, tad raudoša seja

rezultātā es ar līdz asarām sāpošu vēderu krāvu baļķus savos mīļotajos laukos

lūk, ko nozīmē, kad ir, kam palūgt
OLD PHOTOS AND MUSIC ARE BACK!!!
//happy//

upd. skatos vecās bildes un smaidu pa visu seju/ tāda mīlīga biju, tik jaukas atmiņas ))) lieeeliiiskiiiii

tikko savā lokālajā veikalā iepērkoties, man blakus piestājās varen simpātisks puisis depo uniformā
kādreiz tas varētu nozīmēt - iuu, līmenis, tgd tas nozīmē - uuu, viņam ir darbs :D
krīze

nezinu, kas par pms man uznācis, bet aizvainojums nāk tik viegli
es knapi valdīju asaras, es gribēju skriet prom
man pretī cilvēks ar samulsušu smaidu, kas nesaprot, ko ir pateicis
'tev nevajadzēja iet?' un es aizgāju [..]

[..] stacijā es stāvēju, skatījos gar ēkas stūri un baidījos pieiet
lija lietus, vilciens aizgāja, es 40minūtes gaidīju autobusu
šodien es esmu slima [..]

[..] naktī es raudāju [..]



nemāku aprakstīt neko. vismaz datumu atcerēšos

cūkas, cūkas, cūkas
5dienās vairs nekad neiešu mājās gulēt, nekad nevar zināt, kādu pārtiju garām palaidīšu
cūkas, nevarēja pazvanīt
cūkas, es būtu no gultas līdusi ārā, biksē iekšā un močījusi, kur vajag
CŪKAS

sākumā mani mocīja nomoda nepatīkamas ainas, tgd arī naktīs kaut kādi debili murgi
7 no rīta es gan sapnī, gan nomodā tvēru pēc telefona, lai zvanītu viņam un prasītu - vai tiešām?
tobrīd man tas šķita svarīgākais jautājums pasaulē, manas domas aizņēma:ko es darīšu tālāk?, es gribēju dzirdēt to balsi, es gribēju dzirdēt atbildi
bet telefons bija palīdis zem spilvena, roka pusmiegā izmisīgi to meklēja, līdz atžirgu pavisam un izvilku no hvz kurienes
vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai apjaustu, ka viss ir beidzies un es neuzzināšu atbildi..
un es pat nezinu, kā ir labāk

apbrīnoju tos, kas spēj nākamajā dienā atcerēties savus sapņus līdz pēdējai detaļai
manā atmiņā paliek tikai jēlas atblāzmas par to, ka man naktīs arvien biežāk plīst/lūzt/jūk kurpes
tgd šīs domas sākušas mani vajāt arī nomodā

dīvaini, man ir tikai 1 kurpju pāris, 1 zābaku pāris un 1 šūzu pāris. kh

nav nekā pretīgāka kā atgriezties mājās

upd. mans šī rīta prieciņš:
http://irc.lv/video?id=gkAqSmnhLOuU

es nemīlu neko tik ļoti kā pļavniekus
šeit es mīlu, šeit es dzeru, šeit es skatos pa raudu
un tās ir manas asaras, kas pieder tikai man, tikai man
šī ir vieta, kur es gribu palikt ar viņiem, vienmēr
ir labi, ka ir, kur paslēpties

smieklīgi, ka es pārlasot un dzēšot ~9 vai 10 mēnešus vecas sms joprojām izjūtu tās situācijus, sāku ienīst tos cilvēkus, kas man tad darīja pāri. viņš man zvana, es iebļauju klausulē un nometu. dēļ vecām īsziņām, ko nemaz nesūtīja viņš
nav šaubu, ka esmu slimāka bišķi

es atkal sev sūdus taisu, pietam pirms ilgāk gaidītā notikuma
galva ripos un tā būs mana

burzj , izārstē mani no lielās mutes caurejas

tu man šo diagnozi noteici, tev jāpalīdz man tikt vaļāaaa

man jābeidz rīt

ā un vēl
kā man riebjas ziema, es to šodien skandināju reizes xyz
tu brien pa kaut kādām kupenām, kas ir līdz pežukam, lidz ciskās iemetas krampis, kājas salst, cimdi nepilda savu funkciju, sejā un matos ir kautkāda balta pļura un stāvot savas mājas galā man šķiet, ka es nekad neaiziešu līdz padjezdam. ziemassvētki jau sen ir cauri, tāpat kā jaunais gads, es nesaprotu, kāda jēga ir vēl no šīm ciešanām.
šodien, ejot uz pieturu, mani pie depo gandrīz nobrauca mašīna, jo es neiedomājos, ka ejot pa ceļu ar austiņām ausīs man jāuzmanās, JA TUR MAŠĪNAS NEVAR TĀ BRAUKT, JOPTVAIJ

šodien biju trijās iestādēs, kur vardzert tēju, nezinu, kā man šajā pilsētā izdevās tās atrast. vienā no kolorītākajām es sapratu, ka pārējie apmeklētāji sēž katrs pie sava galdiņa, bet tomēr viens otru pazīst. jaukie kungi un viņu lēdija pie blakus galdiņa, tukšojot savus aliņus, paziņoja, ka viņi šodien ir saderinājušies un pajautāja, vai mums nav iebildumu, ja viņi uzdziedās. īsti iebildumu jau mums laikam nemaz nevarēja būt, tādēļ manāmi reibušais krievu tautības kungs laida vaļā kkādu latviešu leģionāru dziesmu. neticis tālāk par pirmo rindiņu viņš klepoja tā, ka man šķita, ka viņa plauša tūlīt kļūst visiem publiski apskatāma. nevajag piebilst, ka es drīz vien muku prom. garlaicīgi jau te nebūs

fiziskie spēki iet uz galu, gribu sūdzēties, viss reibst, pubertāte un klimakss vienkopus. jāiet gulēt