body and soul.

nulle emoušenu
vienpadsmitais gads un es uzzinu, ko nozīmē mācīties
u know, iet uz visām stundām [pat sportu], pildīt mājasdarbus, stundās 100% koncentrēties
tas ir kas jauns un nebijis man. kaut kas ārkārtīgi grūts
es knapi velkos, aizmiegu jebkurā miera stāvoklī
man vēl jālasa vēsture, ķīmija un bioloģija, jāpilda algebra
neviens nevienu nežēlo. smieklīgi, ka es tikai tagad saprotu, ko tas nozīmē un mēģinu žēloties katram, kas gatavs klausīties
bet es tiešām cenšos. un man tiešām ir grūti

šodiena bija drausmīga. tik smagu dienu sen nebiju piedzīvojusi
rīts mani nogalināja un turpināja to darīt visu dienu, lēnām grauzdams mani no iekšpuses
es centos kunģa saturu atstāt tur, kur tā vieta
vakarnakts bij svīt, bet nu pārcentāmies mazliet

un lai gan vasarā solījos to mainīt, man tiešām ir pohuj, kā es skolā izskatos. es laikam varētu izkāpt no gultas un tāda pati tur arī aiziet. visi kkādi sapucējušies, atrāda vasarā sapirktās modes, es cenšos drēbes uzvilkt ar vīli uz iekšu. kontaktlēcas un kosmētika uzreiz no manu lietojamo lietu listes izkrita. AKDIEVS, ES NEPATIKŠU SAVIEM 2ARPUS KLASES PUIŠIEM ;((

no viņa lj:
p.s
Звёзды падали, но я не загадал желание.
Было так хорошо в тот момент, что даже не додумался желать чего-то ещё!..

(h) popsa, bet ko gan meitenei vēl vajadzētu? :D

aiviekste, tu esi zajebis :*

vakar tepat mājas galā nogūlāmies zālājā, skanēja mūzika un es redzēju pirmo krītošo zvaigzni savā dzīvē... un tad otro, trešo...


un es mācos gatavot. esmu apņēmusies katru dienu virtuvi piesmiet ar kaut ko jaunu, varbūt KĀDREIZ man izdosies ))

asaras jau otro reizi šodien birst pār vaigiem
tik ļoti gribas atpakaļ, palīst zem segas un aizmigt

kas notiek ar šo māju?
pirms pāris dienām jautrais onka kāpņutelpā, kas griezīgie dziedāja mirušajai kaimiņienei mašai un pats ar sevi sarunājās - pēc mūsu laipnā zvana drīz vien atbrauca policija un čalis tika siltā, ērtā vietiņā
tad vakardienas lēkme un zvans ātrajiem, kuriem beigās gan tika iebļauts trubā - VISS KARTĪBĀ [lai gan nebija] - un nomests
BET ŠORĪT! nu tāāādu modinātājpulksteni es dabūju pirmo reizi. dzīvoju pati pāris metrus no ugunsdzēsēju depo, bet nekad nav traucējuši. šorīt ar normālu pohiņu gulējām un kkādas pretīgas sirējas skanēja. arvien skaļāk un skaļāk, un skaļāk... mēs hajakš pliki uz lodžijas, a tur - visas pretējās kaimiņmājas tantes izkārušās pa logu un tieši zem logiem - pažarnieku mašīna. paldies Dievam dzīvoklis tur nedega tik stipri, bišķi kko tur paņēmās, papīpēja un laida prom. bet nu - ja atbrauc 3 mašīnas ar superavārijas efektiem, nekā jauka tur rītam nav

ta kā tgd esam pamodināti pāris stundas ātrāk kā parasti - ejam gulēt. pēc tam es mēzīšu dzīvokli, mēģinādama viņu atstāt tādu, kādu to ieraudzīju, vākšu mantas un došos atpakaļ uz savu ikdienas rutīnu. diemžēl
viss beidzās, bet atmiņas būs lieliskas ))

izbaudu pēdējo nakti un vārdadienu šeit
šīs 10 dienas bija lieliskas, piepildītas. labākās vasarā
patiesībā es lielākoties vaļājos pa gultu, tajā pašā laikā paspējot daudz ko izdarīt
mīlestība visapkārt

šodien jauki pasēdējām, bijām 4ratā
ar meiteni stāvējām uz balkona un runājām
viņai ieminas, ka ir kļuva slikti un mazliet pārliecas pār lodžijas malu, lai vieglāk elpot
es turpinu runājamo un...
viņa vnk kā bluķis taisni nokrita uz sāniem, lodžijas sienai, virsū kastēm un puķupodiem
acis vaļā, zīlītes pārgrieztas uz augšu, mazliet gārdz
es skrienu klāt, raustu, kliedzu, saucu pārejos
ķermenis kā no betona, smags un nekustināms, pilnīga koma, neelpo
es no šoka vnk stāvēju un gandrīz raudāju
puszvans uz ātrajiem, bet mēs paspējam viņu atgriezt pie samaņas
meitene balta kā krīts, visiem šoks, man no tā skata trauma
un vēl asinis spļauj. pirmā doma - VARBŪT ES ESMU STĀVOKLĪ?

skats, ko neaizmirsīšu, bet nekad negribu vairs piedzīvot

pirmā nakts mājās un man nepatīk
ļoti gribu atpakaļ, kur man rītos jāceļas taisīt ēst
un šodien iešu. nožēloju, ka vakar paņēmu visas mantas
nav ne jausmas, kā pēc tam adaptēšanos normālai dzīvei
jo tur mums diviem ir tik labi

vārds vārdā

Ты предпочитаешь изображать из себя сильную женщину, которую никто не обидит. Эта маска придает тебе своеобразное очарование и в начале знакомства поможет тебе обворожить Льва, но впоследствии начнет действовать ему на нервы.

:D

vairāk kā gads mīlestības
un pirms 5min es teicu - uz kādu brīdi mums jābūt vienkārši draugiem
es biju domājusi par to jau sen. un man nav ne jausmas, kā tas būs
bet man to vajag

pinkaina, skumja un joprojām naktskreklā
man ir tik ļoti ne-labi, ka es paņēmu matemātikas kladi un atkārtoju formulas
es nekad dzīvē to nebiju darījusi

man ir zila acs
joprojām apvainojies kaķis
laikam apvainojies puisis
neko negribu zināt

es varētu iestāties biedrībā AH
anonīmie histēriķi
diez ko anonīmi gan man nesanāk, ja bļauju pa visu māju/ielu
jo tuvāki cilvēki, jo vairāk man savs piķis jālej viņiem virsū. un nez kāpēc man vienmēr patīk domāt, ka esmu cietēja
mūžīgā mēnešreize staigājošā

lai gan visā visumā šodien laukos bija jauki. old school riteņi, kas knapi kust, superjauks karjers meža vidū. tikai mēs un kaut kur arī čūskas. milzīgi tauriņi, kādus redzēju pirmo reizi dzīvē, kā āfrikā. es biju redzējusi tikai baltos, dzeltenos un tos brūnos. bet te bija fantatiskas krāsas, formas un raksti. es tiešām jutos kā eksotiskā vietā, kad ceļa priekšā veseliem bariem cēlās neaprakstāmi krāšņi tauriņi. siena laiks un ogas
vienu dienu mazliet var, bet rīt es gribu nopirkt superlielu arbūzu, iet aiz mājas, izsliet kājas un ēst, kamēr ausis pilnas
jo man beidzot ir vasara! jūlija vidū


un vēl. es uzzināju, cik ļoti cilvēciski ir kaķi. nē, es par to nekad nebiju šaubījusies, bet šodien... mazo runcīti mēs atvedām no laukiem, lai atdotu gādīgās rokās. pa ceļam es jau viņu neprātīgi iemīļoju, mana mīlestība uz kaķumiņiem tikai aug vairumā. mājās sagaidīja mani divi runči. viens šņākdams, otrs tizli ošņādams. mazais runčuks ir prom, bet mans melnais ir neprātīgi apvainojies uz mani. nedodas rokās, šņāc, ka visa māja rīb un bēg, cik tālu vien var. esmu aizvainojusi viena kastrāta jūtas. un man sāp par to sirds

viss tā blāvi un neizteiksmīgi
man vienai abidna un nav jau pirmā reize
bet citur iet jau arī nevar

asaras esot dārgakmeņi, tieši tāpēc Tu nemitīgi raudi (c)

rīt, protams, būs saulains un lielisks laiks
jo es veiksmīgi nokritu pa trepēm, ar visu savu miesu uzmaucos uz potītes
visa asarās, knapi uzvilkos mājās un iekritu gultā
nabaga tēvs ir piesmiets - kājai uzlikta viņa odekolona komprese [šņabis mums mājās nemēdz būt] un uzstīvēta viņa vilnas zeķe

pēc divām dienām sadzīs. jo jābrauc prom. tātad sadzīs

nožēloju ik dienu, kuru neesmu rakstījusi. un to ir tik neprātīgi daudz
man likās, ka es visus skaistos mirkļus varēšu paturēt atmiņā. tā arī ir
taču pārlasīt un pasmaidīt par to ir savādāk
un nevarēsim vairs spēlēt spēli - ko mēs darījām pirms gada - es savā cibā, viņš lj

es apsolos pati sev to labot
mana dzīve ir tik skaista. man pašai
ar visiem sīkumiem, nenozīmīgajām lietiņām
arī tad, kad es raudu, kad man sāp, kad esmu nogurusi no visa un visiem, kad šķiet, ka sliktais nebeigsies
tā tikai šķiet
jo patiesībā es esmu laimīga (:

sākumprodukts: sāpošs vēders
rezultāts: sastrīdēšanās ar visiem, kas kust
secinājums: būšu kā suka karto6ka un budu vsem daritj dabro blje

klausīties un pazust apskāvienos. un nelaisties vaļā

es raudāšu, ja 30.05. nebūšu 'MP'