body and soul.

pēc šodienas ir skaidrs, ka viņš manā mājā vairs netiks vests. mana ģimene viņu pieņem lieliski, bet māte nespēj norobežoties no sava naida, viņai neviens ierocis manis sāpināšanā nav svešs. un brīdī, kad viņa sāk komentēt manas attiecības un attieksmi, pacietība zūd. nevēlos sevi vairs tam pakļaut, gribu visu paturēt sev vienai, bez svešām acīm.

bet es tik ļoti gribu mainīties. rūgtums kaklā un solu sev, ka būšu citāda. vairs nebūšu ļauna, īgna un riebīga. es gribu būt mīlīga, maiga. es daudz smaidīšu un nesīšu pavasari visur, kur parādīšos. pret savu mīļoto cilvēku es izturēšos ar lielāko apdomōbu, es centīšos būt perfekta, līdz tas kļūs par manu ikdienu, līdz tas būs pašsaprotami. es nepārmetīšu un neatgādināšu nepatīkamas lietas, es nebūšu nīgra vai dusmīga, es celšos agrāk un pati pagatavošu brokastis, es nesmēķēšu, vismaz viņa klātbūtnē, ja viņš to negrib. es ļoti centīšos kļūt tāda, kādu pati sevi vēlos redzēt. es skolā būšu uzmanības etalons, mājās pildīšu uzdoto, un pat papildus. es noteikšu sev mērķus un sasniegšu tos, es kļūšu kārtīga, es krāšu naudu, es darīšu visu, ko man vienmēr ir vajadzējis darīt, bet pietrūcis apņēmības un pacietības.
bet es nezinu, vai es varu mainīt attieksmi pret māti. gadu gaitā krājies rūgtums un naids paliek. ir brīži, kad viss šķiet visai pieņemams, un tomēr, vienmēr tas nāk ārā kā sprādziens. to es, laikam, vismaz šobrī, nevaru mainīt.