body and soul.

uzmaucu uz sevis izlaiduma kleitu.
pogas joprojām taisas cieta
un, sasodīts, es tak uz vecumu arvien smukāka palieku!
pilnīgi gribas kaut kur aizvilkties ar viņu, diemžēl pilnīgi ne-ziemīga kleita. kur gan man dzeltenu kleitu ar zeltainiem ziediem vilkt... :/

ir kas tāds, kas var pagriezt visas sajūtas kājām gaisā

bēres.

p.s. vienīgais, ka man pa brīvdienām jāsāk savs zpd kārtīgi taisīt, bet līdzi es to SUPERHUGE grāmatu neņemšu
vidējā, piedod man, bet zpd mazliet pagaidīs

es esmu TIK laimīga ))
šī nedēļa ir nomocīta, visi kontroldarbi [gandrīz] ir uzrakstīti, kastes un soli kabinetos ir kravāti
UN IR BRĪVDIENAS )))
esmu gatava jau tgd savas mantiņas krāmēt somā un laist prom. bet jānosvinās šī nedēļas nogales un jā - 7dien pēcpusdienā manis te vairs nebūs
es nevaru vien sagaidīt, kad varēšu taisīt ēst visiem ))))
ļoooti pozitīvi jūtos. hope so, neviens to nesapisīs

priecīgas rudens brīvdienas. tiem, kam tās ir ;*

RIEBJAS KRUSTA KARI!!!

nesen atnācu no monologizrādes TĒTIS
ja neskaita manas mātes ģenialitāti, kas savos tikko 36os neatšķir kultūras namu no tautas nama un sūta mani uz otru krastu;
ja neskaita ekrānu, uz kura gāja kokvilnas pampersu, mēbeļu firmas un tizlu rotaļlietu rekmālas pirms izrādes, kas visus gandrīz izveda no pacietības;
BIJA SUPERR!!! ančevskis bija lielisks, esmu sajūmsā. mamma nopirka biļetes pirmajā rindā [es esmu maziņa, negribu, lai man kāds vecis sēž priekšā] mani sākumā nošokēja, bet tad bija forši, jo visu varēja lieliski redzēt, acu kontakts ar aktieri, sarunas etc
būs biežāk jāapmeklē tādi pasākumi

mājās atnācu un griezu citronu. iepisu ar nazi vienkārši superforši pirkstā. sen nekas tik tizls ar mani nebija noticis. tek un tek jau kādas 20minūtes un negrasās apstāties. ujj :(

un vispār
es pildu mājasdarbus, nebastoju un smuki uzvedos
pelnu atzīmes, kas 7 un augstākas
BET atlika nebūt 2 vai 3 dienas skolā pa šo laiku, ka man jau kkādi parādi iekrājušies, kas velkas pakaļ un truļi dabūti
vajadzēja vakar valdīt galvassāpes un iet uz vēstures kd. tgd vidējā mani grib redzēt brīvdienu pirmdienā. BET ES TAČU NEBŪŠU JĒKABPILĪ
un par matemātiku vispār nerunāsim. ozoliņa saka, ka man viena no labākajām galvām klasē, bet redz kā, sūdus vāru šā vai tā
2 dienas un rudens brīvlaiks. saņemties un izdarīt visu
lai māmiņai un tētim, un dzimtenei ir prieks!!!

patiesībā es vnk gribu naudu un tas ir vienīgais veids, kā pie tās tikt :/

lasu svešas atmiņas un priecājos
ziniet, es pazinu pasaulē sliktāko cilvēku. tas vienkārši bija slikts cilvēks
mūsu ceļi nekrustojas un tāpēc priecājos
un man žēl to, kas to uzzinās vēlāk. paprasiet man! es pateikšu, ka tas ir slikts cilvēks

brīvos brīžus es pavadu zip.lv skatoties pārdošanā izliktas skaistas privātmājas
un mana sapņu māja galvā pamazām izkristalizējas līdz pēdējam sīkumam, līdz katrai detaļai. domas apmīļo ik centimetru sapņa
un es nemaz tādēļ nejūtos tik naiva

kāpēc? nu kāpēc es eju ārā no mājas tikai reizi pusgadā?
ir taču tik daudz ko redzēt un dzirdēt
tik daudz par ko un par kuriem smieties
man ļoti patīk jēkabpils, tiešām
vienīgi vējš ir auksts

secinājums nr1: es esmu pretīga, bet mani nevar nemīlēt

secinājums nr2: visi pārējie ir vienkārši pretīgi

mans mīļākais šampanietis, ēst, filma, čučēet
tad brokatis gultā, viss smuki
tad tirktīzzilā sienas krāsošana un mākslinieciskas izpausmes kā tādas uz betona sienas
tad jauni tizlie zābaki. bļeģu zābaki no nāmakās algas
tad lame mēģinājums uztaisīt princešu lokas, kuras tikko veiksmīgi izberzu no galvas
tad jāiet uz koncertiņu kultūras namā, pirms kura jāmēģina apreibināties ar kādu vielu [ar krāsu nesanāca]
tad jāmēģina kaut kur iestarpināt faktu, ka karīnai ir vārdiņdieniņžz
tad jābrauc uz pasaules nomali viesīti un jāmēģina nesmieties un RAP RAP RAP
tad jābrauc mājās un jābauda jēkabpils nakts dzīve vai gulta
tad forši. viss forši, daudz daru un jādara, bet brīvā laika dahuja.

un tad. atkal darbadienas. atkal rutīna, atkal bēdīgas sejas

man plaukstā guļ šokēta zīlīte. māte nevar paiet garām kādai radībiņai, kurai ir slikti
varbūt viņa nomirs. bet vismaz ne tajā neprātīgajā lietū, kas tagad sit ārā manas loga rūtis

tas man liek atcerēties balodi, kas iekrita mūsu ventilācijas šahtā pirms dažiem gadiem. vairākas diennaktis baložu mazulis tajā caurumā vaidēja pa visu daudzdzīvokļu namu, līdz mēs viņu izvilkām, lai tas tur nenosprāgst un viss nesmirdētu pēc maitas
balodis tika iekārtots manā istabā uz avīzēm, iepazīstināts ar kaķi, kuram nebija nekādas intereses, pabarots, padzirdīts...
un uz kādu laiku arī pie mums palika.
naktīs līda man gulēt azotē zem segas. saritinājās tur un gudzināja. vienmēr līda klēpī, sekoja katram solim. es viņu vedu pagalmā pastaigāties, tur viņš iemācījās lidot ar pagalma runču palīdzību. tas bija viens neprātīgi gudrs balodis. man liekas, ka viņš nemaz neapjauta, kas ir, jo tā mīļošanās ar cilvēkiem...
balodi aizvedām uz laukiem, kur tas bija visu apbrīnas objekts. jo nekur citur nevar redzēt putnu, kas laižas vecmammai līdzi uz veikalu, pieturu un upi pēc ūdens, pavada visās gaitās un lido, kad to sauc
balodis atrada sev dūju un aizlidoja. skaists stāsts

un zīlīte pamodās. sitas pa kastes stikliem. beigsies lietus un laidīsim to brīvībā
zīlīte ir izglābta

+ 4 tējas. man mājās tējas bārs, izvēle kā mini-bodē
sapirku visādu veidu cepumus, šokolādes
izvirtības uz nebēdu. un neticēsiet, bet rīt ir 5diena
es visus mazliet mīlu, un tā jau labu laiku
dzīve ir burvīga. es katru dienu rādu visiem nīgru seju un bubinu zem deguna
reizēm bļauju un neprātīgi daudz lamājos. taču iekša jā, ir labi
daudz seju man smaida no sienām un es pretī
<3

inlove manā superbomžu debiliķu čavu skolā
MAN NOZAGA MANU LAKATU. kurā es jau neskaitāmu laiku tinos, sildījos, raudāju, smējos, viņš man bija līdzi visur, vnk TĀDA VĒRTĪBA
un tagad viņš visticamāk ir iekārts kādā kokā, berzts pret grīdu vai vēl pretīgāk, KĀDS CITS VIŅU NĒSĀ
:@@@@@@@@@@@@@@@@ sirds sāp
rīt skriešu pa skolu un visiem prasīšu, vai nav redzēts. kaut paziņojumu pie dēļa līmēšu
man mājās ir vēl viens tāds līdžigs, BET MAN VAJAG TIEŠI TO!!!
sukas :(




p.s. jauna dziesma. par rudeni. tik skaisti vārdi. aizķer sirdi

vakar es šajā laikā slaucīju asaras pēc doktora hausa sirdi plosošajām sērijām, tagad mani plosa ģeometrija un vācu valoda
es pirmo reizi kko daru vācu valodā [pārrakstīju klasē uzskricelēto smukāk kladē], bet es nevaru pievilt gudro meitenīti no paralēlklases. SHE PICK ME
viss mainās, bet labāk nekļūst
šodien lieliskajā pusdienu starpbrīdī uzzināju, ka klasesbiedrene dzīvo kopā ar savu puisi, saņem alimentus no tēva un reizi mēnesī aiziet atrādīties mātei. WHY SHE, WHY NOT ME?
sadface, vīkends tuvojas, happy days tuvojas, laika maz, viss jāpaspēj. gan jau gulēšu viena majās

ārā, kad ir auksts un slapjš, tad visi savelk kapuces galvās, saliecas kūkumā un mēģina tikt uz priekšu
tas man šodien mājupceļā arī izraisīja smieklus
zem gaisa tilta gāja KĀDS, kas izskatījās tāpat kā lielākā daļa mūsdienās - šūzi, džinsi, jaka, mugursoma
es ilgi skatījos, gandrīz zem mašīnas paskrēju, bet tā arī nesapratu, kas par dzimumu tas bija
matus, kas visu atklātu, slēpa kapuce, bet pārējais apģērbs...
VISPĀR nenorāda dzimumu. unisex šūzi, unisex bikses, unisex jaka
man liekas, ka mūsdienās visi ir samaisījušies, pilnīgi nenosakāmi un saplūduši vienā lielā pļurā
jāsāk nēsāt svārki

arrrgggggghhhhhhhhhhhhhhhh... es nezinu, vai ir vēl labāka sajūta pasaulē, kā sajūta pēc karstas dušas?
kad ūdens ir tik karsts, cik āda vien spēj paciest, kad viss gāžas pāri un tur var sarauties čokuriņā un stundām sēdēt
neprātīga labsajūta. es nezinu, vai ir pasaulē vēl kas līdzvērtīgs, kas liek tā justies
aizskalo prom visas domas, negācijas un sāpes
aizskalo prom visu, ļaujot iznākt ārā ar ne tikai tīru ķermeni, bet ar tīrām domām
ekstāze

pilnas bikses ar laimi ir tad, kad visu dienu staigā kā sabraukt valis, jūti, ka tuvojas mirklis, kad jāiet pie
ZOBĀRSTA. krēslā atrados apmēram 3min, kur mani pabakstīja ar kkādu adatu, pateica DZĪVO LAIMĪGA un sūtīja mājās
es joprojām fiziski izjūtu, kā kuce Maļikova man saurba nervu un mēli, kā tagad izrādās, VESELĀ ZOBĀ
un urbtu vēlvienu, ja vien es pie cita ārsta neietu. mana pašapziņa ir atjaunota, man tomēr nav caura mute
gadu rīšu sūdus laimīga, wooh

wtf ir tas ārā? SNIEGS?
un kur mans zelta rudens siguldā? es šodien gribēju vilkt svārkus!
pārsteigums ne pa jokam
vakardienas saruna par ziemassvētkiem laikam bija īsta piesaukšana