body and soul.

noteikti ir ļoti jauki dzīvot ģimenē, kur nav tā, ka māte uztaisa vakariņas tikai sev, bet uz tevis uzdirš, kāpēc pati neko nevar izdarīt. tur, kur, kad esi slims, pašam nav jāiet uz aptieku pēc zālēm. tur, kur tavas mantas ir tavas mantas. un dzīvoklis netiek dalīts zōnās, kurās ir aizliegts ieiet. tur, kur agri no rīta nemodina, jo MAN NEIET DATORS, ES NEVARU IZLASĪT HOROSKOPU or smth. tur, kur nav jāatceras samaksāt visus rēķinus laikā. tur, kur kabatasnauda nav jānopelna [lai gan to nav iespējams izdarīt jo MAN TEV PAR TO NAV JĀMAKSĀ], vienīgā iespēja ir badoties no skolas pusdienu naudas. tur, kur tev ir jādara viss un vienmēr, kur pats tu esi sev viens un neviens nepalīdzēs. kur atnākot no darba uz tevi sakliegs, kur tu nekad nebūsi labs.
darīt visu priekš sevis ir jauki. ja tu esi pats sev

daži piedzimst skaisti, gudri, bagāti vai talantīgi
daži vienkārši piedzimst tādi kā es

saziedos ar paštonējošo krēmu
zinu, ka rīt izskatījos pēc nožēlojamas, apvītušas vistas ar nolupusu ādiņu, BET
solārijā mani iekšā neviens nedabūs, tas ir fakts
savu laiku esmu tur pavadīju un vairs negribu, NE PAR KO
mani pārņem šausmas, kad es skatos uz meitenēm, kas tur pavada pusi dzīves
man sāpīgi domāt, ka 25 - 45 gados viņas mirs no ādas vēža
toties samazināsies sieviešu vairākums pār sievietēm. tie gan būs nodzērušies
un tomēr. visas tās melonomas un citas briesmas ir tas, ko sev es negribu. ir pietiekoši daudz citu veidu, kā mirt
tāpēc palikšu mūžīgi balta, kurai uzvelkot svārkus, visi rādīs ar pirkstu un...
vispār, kāpēc Ziemeļu tautai vajag šito pohazuku? uz to man neviens neatbildēs, jo tas ir tikai miljardu bizness. nāvējošs

aizgāju tepat uz RIMI, kas man no mājas kā vējā aizčurāt un sapratu - ĀRĀ MANI VAIRS NEVIENS NEDABŪS
pirmkārt, sniedziņš ir jauks, kamēr skaties uz to no loga. izejot ārā, sals salien visās šķirbās, es sāku smakt no lielā apģērba daudzuma, ko esmu savilkusi mugurā, kājas slīd un beigās kož arī kāju pirkstos. neredzu pilnīgi nekādu prieku no tā, ka man aizsvīst brilles un es neko neredzu. taču tas ir sīkums, no ziemas neizvairīties, nav tur, ko īdēt
vairāk mani nepatīkami pārsteidza automašīnas. laikam krīzes dēļ nav uzlikuši ziemas riepas, bet visi vnk AHUJENNA slīd. pie DEPO pilnīgi visas mašīnas pagriezienā sanesa par 180 grādiem, no RIMI izbraukt cilvēki mēģināja pa vairākām reizēm, kamēr caurumā ietrāpīja. man tiešām bail iet pa ielu, jo nav ne jausmas, kad pāris tonnas dzelds fizikas likumu dēļ ietesīs iekšā tieši manī
skerī

nezinu, kas tas ir, bet
Karīnas joka iespaidā es sāku klausīties oldskūlu
mūsu mīļākie teicieni - back to black un back to basic
un šeit es esmu
klausos My Chemical Romance - The Ghost Of You un vnk aaaaa aaa aa
sen neviena mūzika nebija manī tādu emociju izraisījusi
es laikam dziļi sirdī tiešām esmu emo. un ir baigi labi

šis noteikti tagad būs tas, ko klausīšos austiņās

pirms dažām stundām man bija neizturami slikti
ierāvu savu laimes tableti un sāku lasīt 14,99 eiro
nemanot tablete iedarbojās, man palika tiiik labi. enerģija līdz malām, miegs nevienā acī
ieslēdzu datoru ar domu sevi nodarbināt

nesaprotu, kāpēc visa pasaule nerij to ibu.... hz ko. 30% ciešanu un sāpju točna pazustu
tā ir lieta, kas ir guvusi absolūtu manu uzticību
māte saka, ka var izveidoties organismā pieradums un viņas vairs nepalīdzēs
bet es taču vairāk šitā negrasos!!!

tagad es tiešām novērtēju to, kā ir, kad ķermenis jūtās normāli. kad nejūt neko, kad nekas nesāp
es laikam nekad neesmu izjutusi īstas ciešanas, tiesa
man pietiek ar savām, tāpēc cīnos kā varu
rīt ārsts un drīz uz pekām, vismaz tādas cerības

))

ejiet dirst, cik man slikti
visu ķermeni krata, jūtu kārtējo negulēto nakti. miegu vairs neatceros, mieru ķermenī arī nē
skaitu starplaikus, pa kuru dzert ķīmiju, viss sūkā

ES ESMU TIK STULBA, TIK STULBA
kāpēc es neaizgāju pie ārsta? kāpēc es dzēru tās manas nagulakas krāsas pretsāpju tabletes?
kāpēc es pliku dirsu jāju vakarnakt apkārt nevis gulēju mājās zem siltas segas?
tagad es baidos no vēlvienas moku nakts, no tā, kas man tur vēderā tagad valda un no tā, ko ar mani darīs
jaunie jau ar galvu nedomā, jaunie veselību nesaudzē
jau 3šā reize ~ 2 gadu laikā, kad es pie ārstiem eju tad, kad viss jau ir dziļā pakaļā, mani jāsien pie sistēmas un jāved ratiņkrēslā. mana sirds trīc, kaut tā nebūtu šoreiz :/

kāda ir stāsta morāle?
tāda, ka jāmāk visur saskatīt divas puses

ir tumšā puse, ka es iztērēju laiku, aizgāju uz kaut ko briesmīgu, kas man atgādināja skolas diskotēku.
salasījās visi nekrutie un nekrutie, kas domā, ka ir krutie. un nūģe es
'draudzene', kas pameta jau pēc 5min un atstāja vienu
stāvēt stenderā un skatīties uz visu to melodrāmu ir labākais, ko var darīt
tik ļoti pārdzīvoju, ka mūžību nebiju izgājusi ielās. un nevajag arī


bet tad es skatos uz gaišo pusi. man tik daudz dzert par velti. es dzēru alu. man principā riebjas alus, es nekad to nedzeru. bet es dzēru alu
es biju kleitā. ja neņem vērā, ka es nemāku to darīt, es vismaz mēģināju. un kurpi pazaudēju tikai vienreiz [ar tām man lielāka pieredze]
es paskatījos uz visiem vēlreiz un konstatēju, ka nekas nekad nemainīsies. kāds pieliks matus, kāds bučosies ar neredzētu seju, kāds nokritīs uz sejas biežāk nekā parasti. bet tā jau nekas nemainās
tas neprātīgi atvieglo manu sirdi. un visu laiku ilgojos, kaut 'KUR TAVS PUISIS?' nebūtu slims un mēs būtu citā pasākumā, ar citiem cilvēkiem
tā lūk. es ceru, ka neapsaldējos vēl vairāk, tagad līdīšu gultā un migšu ciet. pretsāpju deva ir uzņemta, no slimnīcas bail joprojām. bet es esmu stipra meitene, gan jau dzemde [vai kas jau tur] neizkritīs

mājupceļš bija visjaukākais no visa vakara. jo gāju ar draugu. jo man viņi patīk. mani draugi
mēs runājām par mistiskām lietām, pasaules galu un labām filmām. mani aizveda līdz pašām mājas durvīm, kā vienmēr viņi dara. mani draugi
ar viņiem ir droši
nevienu citu es kādu laiku redzēt negribēšu. tik tiešām

DIMAM TEMPERATŪRA 39 UN ŠĪVAKARA LIELISKAIS PLĀNS PA PIPELĒM!!!!!!!
;@@@@@@@@@@@@@@@@
esmu nenormāli sarūgtināta. beidzot vairāku mēnešu laikā gribēju kkur iet un ŅEHUJA
jādomā varianti vienai, bet tā negribās :/

es tagad neko vairs gandrīz neatceros, jo gulēju veselas 3 stundas laikam
nežēlīgas sāpes mistiskā vēdera vietā, kas no vieglām un nemanāmām pārvērtās par visu ķermeni plosošām
mētājos pa savu milzīgo gultu, svaidīju spilvenus, vaidēju un rāvos čokurā. redzēju dīvainus murgus nomodā. UN TIK ĻOTI SĀPĒJA
tikai ~ pus6 es piecēlos, lai izdzertu zirga devu pretsāpju tablešu. un iemigu
tagad man it kā jābrauc uz slimnīcu. mana mamma mīl izteicienu: 'vēders nav dirsa' [turpat ietilpst arī 'galva nav dirsa']
bet tagad it kā nesāp. varbūt vnk manās asinīs vēl rit lieliskā ķīmijas deva. man šodien jāballējās, nevis jāguļ slimnīcā. kāpēc tā neiet :/

STAIGĀT PA FLĪZĒM AR BASĀM KĀJĀS TIEŠĀM IR DEBILI!!!

šodien tieši noskaņojums iet un ārdīties, bet esmu atmarozaks tiešajā nozīmē

HATE ZIEMA un uz peļķēm jau plāna ledus kārta



šodien būs jāaizmieg vienai. tas būs sāpīgi
vēl sāpīgāk būs pirmdien

sāk laikam atlaist
pizģec kaut kāds pēdējais, kas tas bija???
taaaaaaaaaaadas emociju gammas un krāsas...
pilnīgi aizlidoju. bail vēlreiz un taipat laikā ļoti gribas
man laikam pazuda daudz smadzeņu šūnu

p.s. nereāli gribas piena šokolādi, bet nav, kas ar mani aizietu uz veikalu

skraidīt ar basām kājām pa flīzēm bija ļoti muļķīga ideja

rīt mājās...

ir tikai 3dienas rīts...

KUR PALIKA NAUDA???

25 ls makā un es nesaprotu, kā lai visus plānus piepildu, ja esmu tāda raspizģaika un visu kkur notriecu
BLJA

labāk nevar būt
grūti noticēt, ka atbraucu tikai 7dien vakarā, jo laiks ir tik piesātināts, ka vienā diennaktī to ielikt nevaru
dzīvoju kopā ar 3 vīriešiem. vienu mīlu, ar otru smejos un strīdos par LIELAJĀM LIETĀM, trešais ir vienkārši dusmīgs uz visu pasauli
tā es te trinos visiem pa vidu un esmu sajūsmā, ka neesmu mājās, kur dirnu pie datora un riju
vēl man piegādāja manu masažieri, visi kaifojam, TAS IR KAUT KAS LIELISKS!!! domāta kā dāvana Dimam, bet visiem ir skaidrs, kam lielākā laime no viņā tiek ))
noskaņojums ir tik labs, ka vienkāršas pastaigas laikā pa rajonu es paķēru nenormālāko šoppinga vilni. acis spīdēja, mētājos pa visām pusēm un nožēloju, ka klausīju ieteikumam lielāko daļu naudas atstāt mājās, priekš īstās reizes
tā nu te ir. sirds pilna siltuma
drīz jāceļās, jāmodina Mārtiņš, jātaisa ēst, jāuzraksta mammītei vēstule un jāķer fun

paīdēju, ka viss apnicis, darīt nav ko un saņēmu uz nākam6dienu uzaicinājumu uz dzimšanas dienu
esmu sajūsmā, uzaicinājums ir video formā, ārkārtīgi gaumīgs, labi izstrādāts un vispār mani ļoti pārsteidza ar savu radošo pieeju
mazliet biedē dresscode, bet gan jau kaut kā, kaut kā )) atliek tikai gaidīt un viss notiks )

manas draudzenes sajūsmināti stāsta jau kuro nedēļu par saviem superpiedzīvojumiem klubiņā
piedzeras nežēlīgi, gopī svešiem cilvēkiem lietas, ietusē ar kkādiem HUJZINKO, nākamajā dienā ir tik slikti, ka nevar aiziet pat uz drauga dzimšanas dienu...
es jau nesaku, ka mīlu viņas mazāk
bet nenoliegšu, ka ir papretīgi klausīties
it kā ne es mazāk dzērusi, ne mazāk sūdu darījusi. bet neatceros, kad tas pēdējo reizi bija. mans uzvaras gājiens bija 2008. gada vasaras - ziemas sezona. es iztrakojos līdz pilnīgākajam absurdam. man patika. es nenožēloju. bet tagad kaut kā nevelk
varbūt pēc kāda laika. iespējams, es gluži vienkārši esmu devusies ziemas miegā
bet pagājušā gada varianti no Žeņkas - Madara, ti što, ņe mužik? - pēc tā es vienmēr dzēru un dzēru, un dzēru. tad viņš aizbrauca uz Angliju un bija miers. pirmajā nulle devītajā viņš ar mani to izdarīja atkal, Aināram palīdzot. mājās es gandrīz rāpoju, rokās savu rožu pušķi iespiedusi un skolas pirmajā mācību dienā gulēju gaiteņos. tā arī pēdējā reize, cik atceros
varbūt man skauž, ka vairs nevaru ārdīties kā kādreiz, aizbraukt uz vienu vietu, bet pamosties citā? varbūt es izaugu? bet varbūt viss vēl tikai priekšā
bet tajā viņu uzdzīvē es sasodīti sen neesmu piedalījusies. atdalos un friend listes :/

starp citu, vai es jau teicu, ka man neprātīgi riebjas helovīns?
smieklīgi man par tiem lielajiem svinētājiem. un gribu pa trepēm nogrūst mazos šmurguļus, kas zvanās pie durvīm un rupji kaut ko pieprasa [starp citu, 3dienas pēc kārtas, jo retais zina īsto datumu]
99% no lielajiem Latvijas svinētājiem nemaz nezina, kas tas ir, kam par godu
mums, latviešiem, ir savi - Veļu svētki. un nozīme tāda pati
pārģērbties un ķekatās iet var Miķeļos, piemēram
es jau nenoliedzu, ka kādu gadu varbūt arī es tajā varētu mesties ar pilnu sparu, apjost sev palagu ap miesu vai arī sazīmēt kaķu ūsiņas. bet tad tam jābūt vienam sasodīti labam pasākumam, lai ievilinātu mani tur. vai arī man vnk jābūt garlaikotai
no amerikāņu tradīcijām es ārkārtīgi gribētu pateicības dienu. lai gan vēsturiski mums nav pilnīgi nekāda pamata tos atzīmēt, bet tie ir lieliski svētki. visi ir jauki, viens otram saka labus vārdus un daudz ēd. tādiem ir jābūt svētkiem!
valentīndiena man patīk. jo vienkārši patīk

gaidu ziemassvētkus. un jauno gadu. mīlu jauno gadu

jau sen mani 5dienas vakari ir savādāki
vakar bijām studijā, tika pabeigta dziesma da kraja albumam, kurš jau ir gatavs un
braucām mājās
es daudz raudāju un mani mierināja, lai gan vajadzēja būt otrādāk. vīrieši neraud
7dien jāiet uz bērēm. pirmo reizi dzīvē, es ļoti baidos, tik ļoti
melnā man netrūkst, ko vilkt. bet ne runa par to
katru reizi, kad redzu vai dzirdu ko tādu, es domāju par savējo. un raudu
neviens nav mūžīgs, vakar man nācās to saprast
šorīt es 7 no rīta pavadīju viņu uz baznīcu. un saprotu
man nav pat 2x jādomā, ko es palaižu garām, kur visi tusējās. vakar un šodien
man nevajag to, es nedomāju. man galvenais blakus būt
bēres notiks viņa dzimšanas dienā...