body and soul.

ahujenna

http://www.youtube.com/watch?v=SnUAkh6NC-Q&feature=related

šodien Naurītis mani aizveda pusdienās pēc trešās stundas
kamēr grozījos apkārt ar savu paplāti, pie kājām ieraudzīju piecīti
ilgi skatījos un minstinājos, beigās pacēlu
un šaausmīgi apjuku
vai tā drīkst? atrast un paņemt? ja tas būtu uz ielas, es ne mirkli neaizdomātos, bet tā tomēr ir skola...
varbūt kāds bērniņš tgd pārdzīvo, ka pazaudējis savu pēdējo naudiņu? bet varbūt kāda suka būtu par to 5dien piedzērusies?
es nezinu, bet uz brītiņu mani tomēr mocīja vainas apziņa
no otras puses - naudai īpašnieka nav. it īpaši ēkā, kur apgrozās kādi 800 cilvēki.
laikam esmu naiva, jo citi pat neaizdomātos, bet man būtu nepatīkami redzēt, ka no maciņa ir izkritusi nauda
[lai gan tai sukai, kas nozaga manu šalli, gan kkā vienalga]
laikam vajadzēja Naurim atdot, viņam patīk ņemt visu, kas nav piesiets :/

pagājušo gadu man ap šo laiku bija dāvanas lielākajai daļai
šogan man ir tikai viena dāvana sarūpēta. cilvēkam, ar ko jau konkrētu laiku nekontaktējos
wtf, atkal ziemassvētki pienāca nebrīdinājuši :/

tik daudz cūku apkārt
nevar saprast, kura pirmā sāks kreisi rukšķēt

šodien pusotrs. nespēju nesmaidīt pa šo laiku noteikti esmu kļuvusi laimīgāka, labāka un piepildītāka nav bijis neviens kopīgs rīts, kurā es nebūtu modusies no skūpstiem Cant live without your love Whats it like without your love The whole world sucks without your love

es pārstāšu gaidīt tā. es iemācīšos dzīvot savādāk

RASISMS no manas puses, bet resnām meitenēm nevajadzētu nēsāt īsus/trūcīgus apģērba gabalus
://

es esmu TIK ĻOTI sieviete
krāsoju sarkanus nagus, lai gan apsolīju sev to nedarīt, jo pēc krāsas noņemšanas es netieku vaļā no tā toņa. un es vispār nemāku nagus lakot
tas ir tāpat, kā dienās, kad apsolu ēst maz un veselīgi, es visvairāk pierijos
un kā dienās, kad apsolu būt mīļa un jauka pret visiem, bet esmu vispretīgākā un nodiršu katru 100m tuvumā
sev es galīgi nevaru uzticēties

šī ir visnotaļ viena no lieliskākajām nedēļas nogalēm. [sintij, hi5]
vakar aizgājām uz teātri, sēdējām uz pašas skatuves. šodien nesanāksk, diemžēl
man ir daudz mīlestības, ka es knapi spēju to visu uzsūkt, uztvert. esmu ļoti laimīga. un tikpat sāpīgi ir, ka laimīga es esmu tikai nedēļas nogalēs. es joprojām nemāku dzīvot citā laikā
es pat ikdienā nekrāsojos, netaisu matus, es neskatos, ko velku mugurā. es maz smejos un necenšos kontaktēties ar cilvēkiem. es neko nedaru. es vienkārši gaidu

šovakar es gribu piedzerties

ziemassvētku sajūta manī plosās, ideju pilna galva
šodien saņēmos iet uz izpausties. izstaigāju visu depo un... pļurkš
ne mani vairs uzrunāja adventes vainagi, ne rotājumi, ne dāvanu iesaiņojumi un lentītes
knapi no sevis izspiedu nopirkt kanēļa tējassvecītes
pārbaudes dēļ aizvilkos līdz sant-lī, kur rezultāts bija tas pats
nekādas vajadzības manī pēc tās visas drazas patiesībā nemaz nav
nu i lai tā arī paliek

pārtikas veikalā gan mani iedvesmo ik plaukts un īpaši domāt nevajag
tgd labsajūtā baudu jauno ekselences siera kūkas saldējumu ar zemenēm un murrāju
šobrīd uz mani ikdienas problēmas vienkārši neattiecas

tuvojas ziemassvētku laiks
tagad man ir viens no grūtākajiem un melnākajiem periodiem. nav jau tik slikli. gluži vienkārši nav īpaši labi
šis ir laiks, kad es gribu beidzot ko mainīt
saprast lietas, kam jānotiek savādāk
tam, kā es tērēju savu dzīvi. tam, kā es izturos pret citiem. ko es daru un runāju
iespējams, ka šis nulles periods, kad diena slīd viena uz otru bez jebkādām pārejām vai izmaiņām ir labākais, kas ar mani varēja notikt
jo šī ir iespēja izlīst ārā no visiem tiem dubļiem un mēģināt ko darīt lietas labā
tikai dēļ sevis

apnicis man tas depresņakxxxxz

rīt nahrenizēsim šuves

svešais starp savējiem

sapnī es staigāju uz rokām

+ tgd man piš galvu par naudām, dzimšanas dienām un citiem sūdiem
gribu visiem ar pneimatisko urbi galvas saurbt, ievērt diedziņā un pakārt saulē kaltēties
ienīstu visus, cilvēki ir tik pretīgi
gribu atpakaļ uz slimnīcu, tur neviens neaiztiek, var gulēt, pļāpāt ar 100gadīgām tantēm, ēst garšīgumus, ko atved un ļurināt visu dienu pa telefonu. tur laikam bija pat labi

ļoti sāpīgi un mazliet pazemojoši
nedēļas laikā viņi neatrada laiku priekš manis
kāpēc man vienmēr tā jāviļas cilvēkos?

es novēlu pašiem nepiedzīvot tādu situāciju

es biju gatavojusies uzrakstīt visus sīkumus līdz pēdējam. neko citu jau man tur nebija, ko darīt, kā tikai domāt
notikumu ir daudz. bet mājās esot man viss iziet no galvas
galvenais ir, ka operācija ir aiz muguras. slimnīcas skati ir aiz muguras. sāpes un narkoze ir prom
iešu paēst

divu nedēļu laikā daudz ir paspēts
viss sākās ar iekaisumu, kas izpaudās milzīgās vēdera sāpēs
pa vidu kaut kur ielīda arī viegls vīruss
tad man sāka raut kājas krampjos, muskuļu spazma. nervi vnk juta prātā
man sāpēja un lauza muguru
man bija temperatūra
aukstuma un karstuma viļņi
ārkārtīgi sāpīga āda
šodien man atkal sāp vēderā tā, ka nevaru pakustēties

māte saka, ka man vajag tikt galā ar galvu, jo no turienes viss sākoties, jo man bla bla bla psiholoģiskas problēmas
jātiek vaļā no problēmas? kā tad lai tiek vaļā no viņas pašas?
neviens tajā neklausās, es turpinu mocīties

alkstu pēc divām lietām:
veselības un iedvesmas

abu trūkst katastrofāli

visu dienu masēju savas kājas ar kaut kādu dīvainu krēmu. mēģinu tikt vaļā no miega krampju radītajiem muskuļu savilkumiem/sarāvumiem. ir iepriecinošs rezultāts - tagad sāp tikai tik ļoti, ka varu jau paiet neklibojot. interesanti, vai šovakar es savu garumu varēšu papildināt ar 10 centimetriem? vasarā, kad nokritu pa trepēm un sabendēju potīti, man tas netraucēja izskriet visus Rīgas bruģus un Jēkabpils ielas piedevām. laikam riskēšu
visus citus pašsajūtas jājējus mēģinu nobīdīt malā un likt savai istabai izskatīties mazliet cilvēciskākai
sev es novēlu pirmo piektdienu, kad ļauties. pofig kur, ar ko un kā. gribu back to basic un kur es esmu? sajūtu

aizmigt naktīs ir tik grūti vienai
vakar mēģināju neskaitāmas reizes, ik pa brīdim cēlos un kko meklēju, skraidīju
satinos savā superlielajā un gaisīgajā segā kā lācis, uzliku austiņas un ieslīdēju fantastiskā miegā
sen nebiju tik agri cēlusies. viss ir tik pelēks
man tik ļoti nepatīk tie cilvēki. negribas nevienam iet klāt, negribas runāt. tikai stāvēt malā no visiem. tie cilvēki tiešām mani nomāc
zvanīju vairākas reizes Dimam un gandrīz raudāju, ka dzirdēju kādu patīkamu balsi. kāds, ko es TIEŠĀM vēlos dzirdēt
patiesībā es to visu izdomāju savā galvā. patiesībā nav tik traki. bet es pati izvēlos noslēgties, negribu to visu uz sevis. tik daudz trokšņa, tik daudz burzmas. ik pa brīdim eju mazgāt rokas un ūdens tek melns. viss ir tik netīrs
pusdienās blondākā govs skolā 'netīšām' mani gandrīz nogāja no kājām, jo traki gribējās ielīst rindā. tad samāksloti sāka taisnoties, ka sajaukusi mani ar kādu citu. man bija tik pohuj, ka negribēju viņu nožņaugt tajā rōzā lakatā, tikai stāvēju un klusēju
atnācu mājās un momentāli izslēdzos. pamodos no krampja apakšstilbā. tādi mani nereti miegā moka, bet šis bija neprātīgi sāpīgs. gandrīz sāku kliegt balsī, kad pirmo reizi tik ilgi man bija sajūta, ka spēcīgas rokas lēnām stiepj muskuļus. joprojām ir sajūta, ka tur kaut kas būtu plīsis
esmu izmocīta, man ir kaudze darbu, kas jādara, lai savestu kārtībā mācības, bet somu neesmu atvērusi. vienīgais pluss, ka skolotāji ir ārkārtīgi pretimnākoši, palīdz kā var
tā lūk. tāds emo noskaņojums manī valda. negribas būt šeit un tagad. gribu mūžīgu 6dienas rītu, kad varu vaļāties, baudīt brokastis gultā, skūpstus un mīlestību. kad nekur nav jāiet un nekas nav jādara. kad pelēkas dienas šķiet gaišas un lietus ir tikai patīkams fona troksnis.

...

no sajūsmas ģībstu, par to mīlestības lekciju ģimnāzijā
vai nu es kārtīgi izsmiešos vai uzzināšu ko ļoti interesantu
viens vai otrs, bet nedrīkst aizmirst aiziet