![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
aizgāju tepat uz RIMI, kas man no mājas kā vējā aizčurāt un sapratu - ĀRĀ MANI VAIRS NEVIENS NEDABŪS
pirmkārt, sniedziņš ir jauks, kamēr skaties uz to no loga. izejot ārā, sals salien visās šķirbās, es sāku smakt no lielā apģērba daudzuma, ko esmu savilkusi mugurā, kājas slīd un beigās kož arī kāju pirkstos. neredzu pilnīgi nekādu prieku no tā, ka man aizsvīst brilles un es neko neredzu. taču tas ir sīkums, no ziemas neizvairīties, nav tur, ko īdēt
vairāk mani nepatīkami pārsteidza automašīnas. laikam krīzes dēļ nav uzlikuši ziemas riepas, bet visi vnk AHUJENNA slīd. pie DEPO pilnīgi visas mašīnas pagriezienā sanesa par 180 grādiem, no RIMI izbraukt cilvēki mēģināja pa vairākām reizēm, kamēr caurumā ietrāpīja. man tiešām bail iet pa ielu, jo nav ne jausmas, kad pāris tonnas dzelds fizikas likumu dēļ ietesīs iekšā tieši manī
skerī
pirmkārt, sniedziņš ir jauks, kamēr skaties uz to no loga. izejot ārā, sals salien visās šķirbās, es sāku smakt no lielā apģērba daudzuma, ko esmu savilkusi mugurā, kājas slīd un beigās kož arī kāju pirkstos. neredzu pilnīgi nekādu prieku no tā, ka man aizsvīst brilles un es neko neredzu. taču tas ir sīkums, no ziemas neizvairīties, nav tur, ko īdēt
vairāk mani nepatīkami pārsteidza automašīnas. laikam krīzes dēļ nav uzlikuši ziemas riepas, bet visi vnk AHUJENNA slīd. pie DEPO pilnīgi visas mašīnas pagriezienā sanesa par 180 grādiem, no RIMI izbraukt cilvēki mēģināja pa vairākām reizēm, kamēr caurumā ietrāpīja. man tiešām bail iet pa ielu, jo nav ne jausmas, kad pāris tonnas dzelds fizikas likumu dēļ ietesīs iekšā tieši manī
skerī