Vientuļā vakara memuāri..

Iemācies dzīvot savu dzīvi!

Bērni piepilda māju un dzīvi.. [Dzīvot, audzinot un rūpējoties par kādu, nav bezjēdzīgi].

Ja 30 gados dzīvo viens, tad, ļoti iespējams, var iestāties dzīves apnikums.

Tikai neļauj nevienam tuvoties.. Ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt.. Un paturēt nekā nevar. /E.M.Remarks/

Principi jāpārkāpj, citādi tie nedara nekāda prieka! /E.M.Remarks/

Es gribu istabā nevis lielu drēbju skapi, bet gan lielu grāmatu plauktu, ja ne pat veselu biblioteku.

Cilvēks pats par sevi nevar parūpēties visa mūža garumā, vai tāpēc mēs mirstam?

Dzīvība ir kā liesma. Spēcīga, karsta, bet viegli nopūšama.


Gribēt nozīmē dzīvot. Ja tu neko negribi, kāpēc dzīvo?

Gadā ir 365 dienas... Visā mūžā-neizskaitāmi daudz. Varbūt vēlmju nemaz neptiek, lai nodzīvotu katru dienu kā pēdējo.

Ja es iekšēji smejos, tad ārēji raudu. Un, ja es iekšēji raudu, tad ārēji smejos.. WTF?

Vieglāk ir noskaust, nekā pašam sasniegt!

Dari to, ko vēlies darīt, nevis to, kas ir pieņemts darīt[ vai kā to pieņemts darīt].

Vasarā esmu kā nopļauts mauriņš, bet ziemā varu atļauties būt skujkoku mežš.

Labs nāk ar gaidīšanu... Es laikam gaidu Dievu!

Cirks aizbrauca, bet klauns palika..

Neuzticoties apkārtējiem, mēs paši kļūstam neuzticami.


Vienu vakaru bija ko darīt... un tā kā nebiju spējīga palasīt grāmatu, jo prāts bija noguris un burti dubultojās, bieži aizdomājos.. tikai šoreiz man pa rokai bija lapiņa, lai domas pierakstītu..Nē, tās nav manas dzīves gudrības[ un arī mūļķības ne], bet kaut kur no tā visa jau slēpjas daļa patiesības :)

Comments

tas par to gaidīšanu un Dievu ir mūsu kopdarbs :P
bet tās atziņas ir rubli,nē pat 2vu ruBĻA vērtas :D
"Neuzticoties apkārtējiem, mēs paši kļūstam neuzticami."

tik tiešām?
ja nu vienīgi paši sev, bet arī tas diez vai
tur jau vairāk arī bija domāts, ka paši sev... un, ja paši sev neesam uzticami, tad jau arī apkārtējie nevar mums uzticēties... kā jau teicu, tajā visā ir tikai daļina patiesības

bet diskusija

kapēc, ja paši sev esam neuzticami, arī apkārtējie nevar uzticēties? Ir atsķirība starp iekšējo un ārējo pasauli. Starp to kā mēs attiecamies pret cilvēkiem un kā attiecamies pret sevi tomēr ir, manuprāt, atšķirība. Vienmēr vieglāk ir uzmundrināt citus un teikt pozitīvas lietas apkārtējiem, bet tomēr ar sevi to darīt ir grūtāk. Ir robeža starp pasauli ārā un pasauli iekšā.

Re: bet diskusija

ārējā pasaule ir atkarīga no iekšējās pasaules..

Jūlijs 2014

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba