Vientuļā vakara memuāri..
Iemācies dzīvot savu dzīvi!
Bērni piepilda māju un dzīvi.. [Dzīvot, audzinot un rūpējoties par kādu, nav bezjēdzīgi].
Ja 30 gados dzīvo viens, tad, ļoti iespējams, var iestāties dzīves apnikums.
Tikai neļauj nevienam tuvoties.. Ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt.. Un paturēt nekā nevar. /E.M.Remarks/
Principi jāpārkāpj, citādi tie nedara nekāda prieka! /E.M.Remarks/
Es gribu istabā nevis lielu drēbju skapi, bet gan lielu grāmatu plauktu, ja ne pat veselu biblioteku.
Cilvēks pats par sevi nevar parūpēties visa mūža garumā, vai tāpēc mēs mirstam?
Dzīvība ir kā liesma. Spēcīga, karsta, bet viegli nopūšama.
Gribēt nozīmē dzīvot. Ja tu neko negribi, kāpēc dzīvo?
Gadā ir 365 dienas... Visā mūžā-neizskaitāmi daudz. Varbūt vēlmju nemaz neptiek, lai nodzīvotu katru dienu kā pēdējo.
Ja es iekšēji smejos, tad ārēji raudu. Un, ja es iekšēji raudu, tad ārēji smejos.. WTF?
Vieglāk ir noskaust, nekā pašam sasniegt!
Dari to, ko vēlies darīt, nevis to, kas ir pieņemts darīt[ vai kā to pieņemts darīt].
Vasarā esmu kā nopļauts mauriņš, bet ziemā varu atļauties būt skujkoku mežš.
Labs nāk ar gaidīšanu... Es laikam gaidu Dievu!
Cirks aizbrauca, bet klauns palika..
Neuzticoties apkārtējiem, mēs paši kļūstam neuzticami.
Vienu vakaru bija ko darīt... un tā kā nebiju spējīga palasīt grāmatu, jo prāts bija noguris un burti dubultojās, bieži aizdomājos.. tikai šoreiz man pa rokai bija lapiņa, lai domas pierakstītu..Nē, tās nav manas dzīves gudrības[ un arī mūļķības ne], bet kaut kur no tā visa jau slēpjas daļa patiesības :)
(
Lasīt komentārus)