Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Indriķa chronikā savukārt bija tas burveklīgais teksts, kas uzjautrināja reiz mani --> par līviem, kas kā suņi pie vēmekļiem vairākkārt no ticības ir atkal pie pagānisma atgriezušies hehehh
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}