Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Šķiet, ka vairāk tas darbojas tā, ka viņš vienkārši ar dusmīgu aci paskatās uz pastnieku, kurš tad savu nastu stiepj vien tālāk vai pats izmet miskastē