|
Zaļās kafejnīcas sienas līgani atspoguļojās melnās kafijas krūzē.
Viņa sēdēja pie loga un vēroja, kā ļaužu straume plūst garām. Krāsaina upe. Gaismas stari salūza tās ūdeņos un sijājās starp stikla konstrukcijām un mašīnu mugurām.
Pilsēta. Dzīva kā zvērs. Un gatava aprīt.
Katru dienu un katru nakti savādāka.
Naktīs to izvagoja tumšas ejas, čuksti, vilinoši gaismas uzzibsnījumi un mūzikas skupsnas. Naktīs tā pārvērtās par krāšņu prostitūtu sarkanā samta tērpā, lai no rītiem kļūtu par milzīgu un tumšu monstru krakšķošām ribām un pirmā transporta šķavām. Gluži kā ekspresionistu mākslas darbs.
Mašīnu zobrati, rūpnīcu dūmeņi, mūžīgā kustībā atņirgti zobi...
Zoles un asfalts, asfalts un zoles.
Rīta balsu murdoņa.
Viņa piecēlās. Sarkanās kleitas atspīdums uzzibsnīja spogulī aiz bāra letes un turpināja līt pa tā rievām. Daudzkrāsainas, vēderainas pudeles.
Šodien darba nebija daudz.
Regīna ar elkoņiem uzgūlās letei, piemiedza ar aci mūžīgi kautrīgajam bārmenim Paulam, paķēra šokolādes gabaliņu no viena no zeltītajiem šķīvjiem, iemeta to mutē un gari nožāvājās.
Pa dienu pat nebija vērts strādāt, īstā rosība sākās tikai vakarpusē.
Gar sienām karājās lētas un nemākulīgas Tulūza de Lotreka gleznu reprodukcijas. Augstas pretenzijas, bet zema lidotspēja. Ne šeit kādreiz redzēt Aristīdu Briānu, ne Džeinu Avrilu. Nedz arī vispār kaut sauju no iedomāti (Jo neviens taču nevar zināt, kā ir bijis īstenībā) greznā Parīzes 19.gs inteliģences un padibeņu pūļa.
Tikai venērisko slimību smaka tualetē.
„Pie āža” nebija labi apmeklēta vieta, toties tie, kas tur iegriezās bieži vien bija tik spilgtas personības, ka aizstāja veselu pūli. Piemēram, pastāvīgais apmeklētājs Arno kungs- sīka auguma melnīgsnējs resnītis ar skaļu balsi un garu lielāku, nekā visas Gizas piramīdas kopā. Bet, par spīti savai ārējai bravūrai, viņš ļoti mīlēja savus suņus un vienmēr nēsāja līdzi konfektes, kuras slepus, kad domāja, ka neviens neredz, iebaudīja.
Debesis strauji apmācās un sāka līt. Lietus laizīja ietves un cilvēkus. Pamazām atplauka lietussargu ziedi.
Kā brūces.
Iela svinēja lietus svētkus.
|