| December 4th, 2009 |
|
Mani fascinē, kā mana piektdiena atkal jau pamazām pārvēršas par piegdienu. Kaut vai esmu stingri (haha) nolēmusi, ka nepārtraukta tusēšanās man ir piegriezusies un, ka tagad vairāk laika veltīšu sev. Patiesībā tik ļoti pietrūkst vienatnes, jo gandrīz visu laiku apkārt ir cilvēki, cilvēki, cilvēki...
Cik nu var.
Diennaktī vienkārši ir pārāk maz laika, lai paspētu gan sabiedriskoties, gan pievērsties sev. Jo gribas gan to, gan to, lai gan vēl nesen (Un pašlaik mazbišķīt arī)bija sajūta, ka visa tā nepārtrauktā tusēšanās un sabiedrība apkārt ir pieriebusies. Gribās mazliet apstāties un paskatīties, kādas īsti krāsas ir tai straumei, kas nu var mierīgi plūst bez manis.Balsis galvā un aiz tās: REM- Everybody hurts |
|
Sapņoju, ka ar  ingeborga ejam uz "Ļeņingrad", kur satiekam kaut kādus džekiņus, ar kuriem sākam ietusēt un pie kuriem mums nezāpēc nākamajā dienā ir jābrauc, jo viņi tur kaut ko mums došot par velti (Neatceros, ko, bija diezgan bezsakarīgi). Tad seko skats no nākamās dienas- es ar ceļojumu čemodānu ripinos pa kaut kādu Maskavas forštates cienīgu rajonu un meklēju tramvaja pieturu, lai aizbrauktu pie tiem džekiņiem, jo ingeborga tā, kā jau bija aizbraukusi. Bet tam braucienam bija jāgatavojas bezmazvai kā uz kaut kādu ceļojumu. Pēkšņi saprotu, ka man nav līdzi maka ar visām bankas kartēm, kodiem utt, esmu ārprātā, sāku to meklēt, nevaru atrast, taisu un vandu ārā turpat uz ielas čemodānu, taču bez panākumiem. Man piesteidzas palīdzēt arī kaut kādi vietējie.
|
|
Un vēl... Šodien, sēžot "Amēlijā" un lasot ierakstus viesu grāmatā uznāca tāda mazā, jaukā sajūtiņa, ka gan jau, ka viss nav tik slikti, jo, re, ir cilvēki, kas brauc uz Latviju un par to priecājas, pat mazi bērni raksta, cik ļoti viņiem te patīk un, ka noteikti atgriezīsies.
Atradu arī divu savu bijušo klasesbiedreņu ierakstu, kā arī vēl vienas savas paziņas.
|
|
( mirkļa sajūtu ielējums )
Balsis galvā un aiz tās: Nine inch nails- Right where it belongs |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |