|
Stopot ir jautri, vismaz daudz interesantāk, nekā braukt sabiedriskajā transportā (lai gan, zinot mani, pat tur ir jautri). :)
Turpceļā stopoju kopā ar I, pirmajā mašīnā uz krēslu atzveltnēm bija ziemassvētku vecīša cepures un rozā rožu kroņi, otrā mašīna bija kaut kāda deputāta mašīna (Kurš viņus visus mūsdienās spēj atšķirt... :) ), kurš visu laiku stāstīja par savu partiju, deva mums visādas spēlītes, partijas avīzes, mēģināja "bīdīt biznesu", jo viņam tieši vajadzēja ikurāt cilvēkus, kas palīdzētu noorganizēt kādu tur kultūras pasākumu aģitācijas nolūkos, pēdējā mašīna un šoferis bija normāli.
Atpakaļceļā (Mūžīgais naudas trūkums liek darīt savu ;)) stopoju viena pati ar mazu bailīti pakrūtē (Mazums stāstu dzirdēti), nepagāja ne 15 minūtes, kad apstājās pirmā mašīna- zaļš apvidnieks ar "yo, peace!" stila šoferi, kurš, par laimi, nebrauca tur, kur man vajag, jo neizskatījās īpaši uzticams (Drīzāk pārpīpējies kaut ko). Pēc pāris minūtēm piestāja liels, melns džips ar tik izpalīdzīgu šoferi, kas liek vēlēties, kaut visi šoferīši tādi būtu- par spīti tam, ka viņam bija jābrauc līdz Ādažiem, viņš mani aizveda līdz Juglai un "izmeta" 6. tramvaja galapunktā, jo uzskatīja, ka ir jābūt atbildīgam par tiem, kuriem palīdz, bez tam viņš man lika apsolīt, ka kļūšu par slavenu dejotāju. Kaut tiešām visi šoferi būtu tādi...Mirkļa lamatas manās miesās: nogurusi Balsis galvā un aiz tās: klavieres blakus istabā |