Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Vakar nācās sastapties ar ļoti īgnu tramvaja šoferi, kurš galapunktā vienkārši mūs iztrieca ārā (Lai gan parasti, ja ir jābrauc tālāk, ir pilnīgi normāli to laiciņu pasēdēt iekšā, neviens nekad ārā nav dzinis). Apm, vai mēs pirmo reizi ar tramvaju braucam, lai mēs lasoties ārā utt. Normāli...