Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Vakardiena mazliet līdzinājās tādam netveramam sapnim, tādam, kurā ir tikai sajūtas un nekas loģisks nenotiek. Garas pastaigas, saule, kas laiza ādu, liepu smarža un tavi sirdspuksti pie auss. Un nav vārdu.Vārdiem nekad nevajadzētu būt.Sajūtas runā klusumā.