|
Tautastērps laikam ir izkārtne "Es šausmīgi ar jums visiem gribu runāties". :@
Vakar, kad braucu koncertēt un dejot uz Brīvdabas muzeju, jau, kad iekāpu 21. autobusā kaut kāds vīrietis skaļā balsī paziņoja, ka man šodien pienākoties goda vieta, sāka mani slavēt utt. Tas vēl nekas. Kaut kā iedomājos, ka varbūt, ka ar 21. var aizbraukt uz Brīvdabas muzeju bez pārkāpšanas, to pajautāju konduktoram. Tad sākās! Tas vīrietis (Tas pats, kas mani godināja) sāka stāstīt kaut kādus šizīgākos ceļus, kā līdz turienei var nokļūt, jo viņš pats jaunībā tā esot gājis (No sērijas "No tās pieturas ir 3 km, bet kas gan jaunībā ir 3 km, viņš esot gājis 18 km"), iesaistīja bezmazvai visu autobusu, lai kā es skaidrotu, ka es taču tikai gribēju pajautāt, varbūt, ka palaimējas un nemaz nav jāpārkāpj. Tajā visā tika iesaistīti arī citi cilvēki.
No tā visa izkūlos pie cirka. Bet ar to viss tikai sākās. 1. autobusā biju iespiesta kā šprote bundžā starp dažādu valstu tūristiem, visu ceļu man vajadzēja stāstīt par Dziesmu svētkiem, tautastērpiem, kur ir Lielvārde, "Lido" un Zatleru. Pēc kādas stundas sāku ilgoties pēc pieturas.
Bet tas nebūt nav viss! Kad braucu mājās, man blakus stāvošais vīrietis sāka taujāt, vai es šovakar uzstāšoties, kāpēc Brīvdabas muzejā programma beidzas tieši tikos un tikos utt.
Par laimi vismaz tramvajā man neviens neko nejautāja. Pie tā, ka man uz ielas jautā Dziesmusvētku programmu (It kā es to visu zinātu no galvas) šajās dienās sāku jau pierast.
|