| March 5th, 2008 |
|
Šorīta Pārdaugava ir tieši tāda, kāda es to atceros no bērnības, ar to pašu gaisā virmojošo sajūtu. Daudz, daudz saules, sniegs, pliki koki, pilošas, šķības dēļu mājiņas un krāsaini cilvēki, kas kaut kur steidzas.Mirkļa lamatas manās miesās: Āst! Balsis galvā un aiz tās: placebo- pure morning |
|
Sapņoju par folkloras teoriju. :D Sapnī atradu kaut kādu grāmatu, par kuras eksistenci savās mājās stipri nobrīnījos, atšķīru tieši pēdējās lekcijas tēmu par tautasdziesmu iezīmēm. Nākamajā mirklī man sāka kļūt violeti mati, tā krāsa bija kaut kāda pussausa, mēģināju izķēmmēt ārā, bet, jo vairāk ķemmēju, jo violetāki mani mati kļuva, nodomāju, ka man taču nav drēbes, kas tādai matu krāsai piestāvētu, bet tad atcerējos, ka sestdien jāiet pi frizieres un kaut kā nomierinājos, lai gan izskatījos zili sirma. Tad arī pamodos. :)Balsis galvā un aiz tās: Placebo- Without you i`m nothing |
| Šīsdienas domugrauds, kas dzima nejauši un no dvieļiem | 08:29 pm |
|---|
|
If all the troubles were your troubles, in what a big trouble you would be...
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |