Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Šorīta Pārdaugava ir tieši tāda, kāda es to atceros no bērnības, ar to pašu gaisā virmojošo sajūtu. Daudz, daudz saules, sniegs, pliki koki, pilošas, šķības dēļu mājiņas un krāsaini cilvēki, kas kaut kur steidzas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}