| January 24th, 2008 |
|
To laikam sauc par vispārīgo pārgurumu- apsēdos uz dīvāna, lai gatavotos sesijai zinātniskā darba teorijā, atvēru pierakstus, secināju, ka nenormāli nāk miegs un atlūzu, atjēdzos pēc ilgāka laika saritinājusies čokuriņā blakus saviem gigantiskajiem pierakstiem.
Šorīt saņēmu loģikas eksāmena rezultātu. Tīri apmierinoši. Arī rītdienas sesijā jādabūn astoņi, lai noturētu savu šībrīža vidējo rezultātu. Priecē, ka viss drīz būs galā, 8 eksāmeni no 8 eksāmeniem un 2 ieskaites no 3 jau ir aiz muguras, jāsaņemas tikai rītdienai. Un es to spēšu. Kaut gan, ja godīgi, citreiz pat balta skaudība parauj,kad dzirdu, ka citiem ir tikai 3 vai 4 eksāmeni, bet man 8+ vēl 3 ieskaites. Brrr... Ja sesijas laiks pēc pasniedzēja U domām ir visskaistākais laiks dzīvē, tad viņam ir vnk drausmīga dzīve...
|
|
Paldies, ka tu man to pateici! Bez vārdiem un pat bez ne mazākā nolūkā kaut ko vispār pateikt. Sparāts ir iedarbojies un jūtas, viss spontānais ir aizbēdzis kaut kur uz torņa vidu. Tur, kur ne no augšas, ne no apakšas nevar piekļūt klāt, kur tās var parādīties, kad vien pašas grib. Vārti ir aizvērušies un tilts ir pacelts.
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |