Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Paldies, ka tu man to pateici! Bez vārdiem un pat bez ne mazākā nolūkā kaut ko vispār pateikt. Sparāts ir iedarbojies un jūtas, viss spontānais ir aizbēdzis kaut kur uz torņa vidu. Tur, kur ne no augšas, ne no apakšas nevar piekļūt klāt, kur tās var parādīties, kad vien pašas grib. Vārti ir aizvērušies un tilts ir pacelts.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}