|
Vakar vakarā sāku lasīt kultūras teorijā uzdoto rakstu par eigēnku (Idejisks virziens, kā pamatā ir uz bioloģiskiem pētījumiem un ģenētisko pārmantojamību balstīta doma, ka jāaizliedz vairoties cilvēkiem, kas ar savu genofondu sabiedrību degradē (Respektīvi, jāatstāj tikai veselie un intelektuālie)). No vienas puses, tā ir taisnība, jo tādā veidā mazinātos visādas pārmantojamas slimības utt, turklāt arī ar pētījumiem ir pierādīts (Piem., F. Galtona pētījumi), ka visvairāk savairojas tieši tie, kas savā mūžā labi ja vienu grāmatu vispār rokās ir paņēmuši (Tātad arī droši vien, ka nezina par tādiem prezervatīviem, tāpēc tik daudz savairojas), turpretī intelektuālās ģimenēs ir labi ja viens vai divi bērni (Protams, ar izņēmumiem).
Bet, no otras puses, kurš būs tas, kas noteiks, kurš ir sabiedrībai lietderīgs un, kurš ne? Tā ideja pati par sevi ir politiski ļoti labi grozāma, kaut vai tas pats Hitleronkuls bija sajūsmināts par eigēniķu idejām, lasīja viņu darbus un biegās izdomāja, ka ebreji ir tā mazākvērtīgā suga, kas ir jāiznīcina, jo bija nonācis pie secinājuma (Diezgan murgaina), ka pie visām Vācijas ekonomikas neveiksmēm ir vainojami ebreji. Tajā pašā laikā arī Staļins lika veikt pētījumus eigēnikā, taču pēc kāda laika tos aizliedza, lai it kā parādītu, ka darba ļaužu paradīzē bioloģijai nav vietas (Kaut gan tieši tas bja vissmagāko pret citām tautām vērsto represiju laiks).
Turklāt, ir jau vēl arī tas aspekts, ka daudzas slimības, kas agrāk tika uzskatītas par neārstējamām, vēlāk tomēr tika atzītas par ārstējamām, tādejādi sanāk, ka tiem cilvēkiem, kas tolaik tika sterilizēti, jau tika nogriezta ideja, ka viņi vispār varētu izveseļoties un veidot normālu ģimeni (Bet ja nu viņi tomēr izveseļojas pretēji tālaika zinātnes apgalvojumiem, ka no tām slimībām izveseļoties nevar un , ka tās ir pārmantojamas (Piem., tuberkaloze)?).
|