| October 15th, 2007 |
|
Vakar mani zābaki par mani naturāli izņirgājās- apgriezu vai visu māju kājām gaisā tos meklēdama, tika braukts uz vasarnīcu ar domu, ka tie varētu būt tur (Tas nebija vienīgais, kāpēc uz turieni tika braukts, taču tuvojas aukstais laiks un mūžīgi jau nu ar audumenēm (Nosacīti) nestaigāsi), arī tur viss tika izložņāts, izrakts gaismā un izpētīts.Taču nekā, zābaki kā akā iekrituši. Vakarā jau biju samierinājusies ar zābaku neapskaužamo un neapturamo zudību, pārbraucu mājās, tomēr nolēmu vēlreiz pārbaudīt istabu un atradu tos vietā, kur savu mūžu pat nebūtu iedomājusies meklēt (Jo nekad tur zābakus nelieku), tie visu laiku bija bijuši man acu priekšā. Tā var gadīties tikai man :D
|
|
Ā, un vēl viena lieta- ne jau tikai Vācietis iztālēm visu laiku vēro kriminālromānu...
Ir interesanti saskatīt stāstus cilvēku dzīvēs, redzēt visas pazīmes, to, kā viss sasienas kopā, raisās vaļā, kā starpcilvēku saites dejo. Un pašai izdejot savu saiti...Balsis galvā un aiz tās: Autumns monologue- From autumn to ashes |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |