Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Ā, un vēl viena lieta- ne jau tikai Vācietis iztālēm visu laiku vēro kriminālromānu...
Ir interesanti saskatīt stāstus cilvēku dzīvēs, redzēt visas pazīmes, to, kā viss sasienas kopā, raisās vaļā, kā starpcilvēku saites dejo. Un pašai izdejot savu saiti...
Balsis galvā un aiz tās: Autumns monologue- From autumn to ashes
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
