|
Lietus ir tikai elpa.
Lai smaidu stīgām
būtu, ko nest.
Purngali ietriecas dubļos.
Tu nebūsi tas, ko pazaudēt.
Jo tev nav sava pogcauruma,
savas adatas acs.
Tu esi tikai krīts,
kas nemāk ierindā stāvēt,
kas sitīs sev zilumus,
izrakstīsies uz visām ielām.
Nav savas formas,
tu māki tās radīt.
Bet ne tajās būt.
Jo visa pilsēta ir tevī,
un tu esi visā pilsētā,
formas kauc, eksplodē, deg...
Nevar pārstāt radīt,
nevar neradīt!
Kaut zini, ka vienmēr
ir tā reize, kad jāmaksā.
Ar visu sevi.
|