| Trīs viņi | Mar. 30th, 2008 @ 02:04 pm |
|---|
|
Vienmēr iekšā būs
tas, kurš grib apvainoties,
tas, kurš grib sadusmoties
un tas, kam vienalga.
Un nevaru es viņus
ne nogalināt,
ne izdzīt no sevis.
Viņi uzcēla bērnudārzu, kur
tas, kurš grib apvainoties apvainosies,
tas, kurš grib sadusmoties sadusmosies
un tas, kam vienalga sadzīs dunčus mugurā.
Zemestrīce?
Tikai pēc tās būs miers.Balsis galvā un aiz tās: Areosmith- Pink |
| Pataloganatoma atzīšanās | Mar. 30th, 2008 @ 01:58 pm |
|---|
|
Es tevi mīlu līdz aknām.
Dziļāk par sirds dziļumiem,
karstāk par plaušu karsoni
un dzelžaināk par asinīm.
Es tevi mīlu līdz aknām.
Ne tām, ko pārdod tirgū
vai smērē uz maizītēm,
bet tām, kam rūp.
Es tevi mīlu līdz aknām.
Līdz tām, kas salā raujas pie zobiem,
līdz tām, kurās smagme plēš lielākos robus,
līdz tām, kurās asinis rodas no jauna.
Sirds neko nerada,
tik palaiž pa apli.
Tāpēc es tevi mīlu līdz aknām.Balsis galvā un aiz tās: Placebo- Running up that hill |
| Tik vienkārši | Dec. 26th, 2007 @ 04:13 pm |
|---|
|
Vienu svecīti
es aizdegšu par tevi.
Paldies, ka biji,
paldies, ka
manā dzīvē uzzibsnīji.
|
| Neietilpšana | Dec. 25th, 2007 @ 10:07 pm |
|---|
|
Piedodiet, ka neesmu
tik pareiza kā līnija,
ko novelk dzērājiem,
lai liktu tiem noiet taisni!
Piedodiet, ka pati esmu
pudele pie viskrāšņāko
naktsputnu
uzsaucošajām lūpām!
Piedodiet, ka mīlu
dzīvi arī no neglītās,
arī no aizmirstās
sētas puses!
Piedodiet, ka neatbilstu
korekti gaumīgām
nošu lapām un
pareizo meitenīšu mūļiem!
Piedodiet, ka man nāk smiekli!
Piedodiet, ka nav, par ko.
Atvainoties...
|
| Pastaigājoties ar svešiniekiem | Sep. 29th, 2007 @ 03:15 pm |
|---|
|
I
Nogurušā tramvaja
sliežu ceļš.
Svaigas lapas
gar vagoniem
notrīs.
Tikai viens vārds
un tukšums ir
prom.
Vilciens aizgājis.
Tramvaja nav.
Zīmēju gaisā
skūpstus
sarkankrūtīšiem.
II
No strīpaino
bikšu paradīzes
caur Maskačkas
rītu- lētu
un spītu
tramvajs dienu
no sākuma šķir.
Šķir un pašķir
uz pusēm skumjas,
lielas kā ielas.
Vagona dzelži.
Mūzika roka.
Grab un kratās
piemītās grīdas.
Svešinieki
tālumā skatās.
Norīta acīs
apēstās brokastis.
Pēdējā vagonā
uz nekurieni,
pēdējā vagonā
pretī šodienai.
Ar blakus austiņās
skanošo roku
un tavu logā
žūpojošo bizi.
Vizi.
III
Tavas ēnas nospiedums
uz mana pleca
un dzīvi plūstošs
rīts gar logiem.
Skūpsti, ietīti
plastmasas maisiņos,
gar meiteņu ciskām kūļājas.
Mirkļa zīmogs,
nākamā pietura.
Rudens skumjas
pār tramvajiem sneg.
Atveras durvis,
izkāpju rītā.
Un neatceros es,
ko tu man teici
"Sveika", vai "Uz redzēšanos".
Maz sunītis renstelē klusē.
Tik vienkārši.
ne.
piedodiet.Balsis galvā un aiz tās: Dope stars inc- Cigahearts- Bang your head |
| Psihenītes sapņi un ilūzijas | Sep. 15th, 2007 @ 07:09 pm |
|---|
|
Pabaro manus
nosalušos,
manus rotaļu,
manus lāčus!
Ziema vēl tālu,
ziemas vēl nava,
bet vēderi tukši.
Saproti, ka dzērvēm
nav laika dziedāt,
nav laika šoreiz
noadīt tev šalli.
Savus kaklus
tās atstāja dienvidos,
kur tavām ilgām
piemita skumju spārni.
Aizmiedz acis,
lai rīt tās nesāpētu,
lai rīt tās dotos
tavām domām līdzi
uz kādu tāltālu zemi,
kur mani rotaļu,
mani lāči
vienmēr būs paēduši.Balsis galvā un aiz tās: Baložu pilni pagalmi- Ap(Starp) mums |
| Bērnišķīgā nežēlība | Aug. 13th, 2007 @ 10:43 am |
|---|
|
Melnas ogas
izšķaidītas gar lūpām
kā tumšo acu labirints.
Pirksti-
- tik maigi nežēlīgi
un bērnišķīgi.
Mēs nogalināsim zvaigznes
un spēlēsimies pieneņpūkās
uz mīlīgām betona
apmalēm.
Kurš pirmais nokritīs,
kurš pēdējais neizdzīvos.
Laiks ietek notekās.
Uz pirkstu kauliņiem sekundes.
Nenotver manas šūpoles!
|
| Atceries! | Aug. 13th, 2007 @ 10:38 am |
|---|
|
Atceries asfalta
nobrāztās brūces,
atceries zilumu
smejošās mutes!
Iemīli
skursteņu ēnu dejas,
gaismas skrējienus uz ādas,
putekļu glijotīnu pēdas!
Un smejoties iekrīti
atpakaļ tukšumā.
|
| Pagātnes avarēšana | Aug. 13th, 2007 @ 10:31 am |
|---|
|
Elku laikā
pieteicies kliedziens
izkliedē ielas klusumu,
izskrien caur
vārtrūmēm,
kad tev bija
mežģīņu mati
un viens pīp`s zobos
kā kara trofeja
un spļāvienu
tramplīns.
Kad sienas
greznoja
glancēti dievi
un reklāmu
aukstie smaidi,
kad acu zīmuļi
un dzelkšņi
iezīmēja
vientulības robežas.
Kliedziens
aplipis
ielido dzelzsceļa
anālā šahtā.
Un atsitas
pret betonu
kopā ar vilcienu.
Klusa avārija.
Bet es tikai stāvu
un noskatos,
birdino skumjus pelnus
uz pagātnes
stiklainiem līķiem.
Matos iesprūdusi melodija.
|
| Degšana | May. 15th, 2007 @ 03:39 pm |
|---|
|
Lietus ir tikai elpa.
Lai smaidu stīgām
būtu, ko nest.
Purngali ietriecas dubļos.
Tu nebūsi tas, ko pazaudēt.
Jo tev nav sava pogcauruma,
savas adatas acs.
Tu esi tikai krīts,
kas nemāk ierindā stāvēt,
kas sitīs sev zilumus,
izrakstīsies uz visām ielām.
Nav savas formas,
tu māki tās radīt.
Bet ne tajās būt.
Jo visa pilsēta ir tevī,
un tu esi visā pilsētā,
formas kauc, eksplodē, deg...
Nevar pārstāt radīt,
nevar neradīt!
Kaut zini, ka vienmēr
ir tā reize, kad jāmaksā.
Ar visu sevi.
|
| Ja ceļš sauc | May. 10th, 2007 @ 05:18 pm |
|---|
|
Ceļš sauc,
neatvadies,
mās!
Kaut vai aiz
tevis visi tīrumi
nodegs,
neatvadies!
Ceļa sajūta
rodas to ejot,
tāpat kā ceļa
ilgas.
Un zeme ir slima
no atpestīšanas.
Tās karsonis
un augoņi
nekad nepāries.
Ja ceļš sauc,
tad ej,
mās!
Neskaties atpakaļ,
neskūpsti zemi,
tev pielips visi
tās augoņi.
Un tu paliksi
kā zemes aplipinātie-
mūžam uz vietas,
mūžam aizvērtām
acīm un ausīm,
mūžam kā stabi,
mūžam bez sevis.
Tāpēc, ja ceļš
tevi sauc,
tad ej, mās!
Un neskaties
atpakaļ!Mirkļa lamatas manās miesās: Dīvains Balsis galvā un aiz tās: The cure- Before three |
|
|