Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
man jau liekas, ka psihologi un psihoterapeiti biežāk balstās uz konkrētām zināšanām un medicīnisko praksi. jo nav taču tā, ka tas, kas ar tevi notiek, ir kaut kas pavisam unikāls un medicīnas vēsturē neredzēts. tā domāt būtu pavisam egoistiski un "man jau neviens nevar palīdzēt" arī neskan diez ko oriģināli
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}