Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
man gan nešķiet, ka, kopā dzīvojot, vajadzētu par kaut ko tādu justies vainīgai. tā jau nav tava problēma, ja otrs liek tā justies. tas vienkārši ir dumji.