Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Es zinu dažus tādus it kā. Bet viņi neskaitās, jo ik pa laikam "uzsprāgst". Vēl arī ir tādi, kuriem izskatās ir pilnīgi vienalga par dzīvi. Tas arī nav labi.