Comments: |
Spēj tik maksāt par tādu "mākslu".
Kuram tad tas nav vektoros arhīvā? :)
Valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, ordeņus, naudas zīmes u.tml.) lietošanu nosaka nevis Autortiesību likums, bet atsevišķi normatīvie akti.
Man ir- jāliek tik iekšā tas medievalis! :) Jāiepazīstas ar tiem aktiem.
Tā prasti sakot, ilustratīviem mērķiem var izmantot dajebkurš. Nedrīkst lietot kā konkrētas iestādes simboliku, ja tā nepārstāv valsti. Bet ja pārstāv, tad ir strikta reglamentācija, kas drīkst lietot kā savu simbolu lielo valsts ģerboni, kas mazo paplašināto, kas mazo nepaplašināto. Vispār jau nekā sarežģīta.
Bet medieval ieper. :)
Tik tāl' es esmu lasījis, kādas iestādes/organizācijas ko drīkst lietot. Mani vairāk interesēja šāds variants- saliec kkādu valsteļu simboliku un tirgo nost (pie copyright norādot sevi) :). Esmu arī Igaunijas ģerboni manījis- tas bija līdzīgi "nosaukts".
Tad vietējā autortiesību aģentūra uzvelk uz desu, kad pamana - jo copyright pieder LR, - visām kaka/laam jau šādi "autori" kā priekš CP pēcjāņu šoferis. :)
Neba nu es sūdzēšos,lai paši meklē. Ir dzirdēts, kad ļauži nopērk kaut ko, ko pēcāk izmanto ne pēc plāna. Tak šitie te (shutteris) piedzen visu pienākošos un arī autoram tiek savs labums.
Lai gan, tirgot tu vari konkrēto vektorgrafikas objektu, tb tev ir tiesības uz atlīdzību par savu sūro darbu, kas ieguldīts, pārzīmējot vektoros nofotogrāfētu ģerboni. Tb vai aģentūra šos uzvilks vai neuzvilks, ir atkarīgs no tā, ko šie postulē par savu īpašumu - ģerboni kā tādu jebšu tikai vektoru variantu (ko sliņķi pērk, ja nav atraduši free versiju un slinkums pārzīmēt).
Njā- tas vairāk jālasa pašā pārdevēju lapā pie noteikumiem - kas ir kas. Par pārzīmēšanu piekrītu - tomēr darbiņš ieguldīts (tikai tur būtu jānorāda izejmateriāls). Viņiem ir interesanti ar ēku bildēm - ja pareizi atceros, pēc deviņdesmit kura tur gada lielu daļu nemaz tā nevari fotografēt un pārdot.
Par ēkām nezinu (Autortiesību likumā tās atsevišķi nav pieminētas), taču pieminekļus gan nevari (50-70 gadus pēc autora nāves) nofočēt, lai grāmatā liktu vai skatu kartiņu tirgotu. Tādu loģisku pamatojumu neredzu, takš, tā kā viss likums kopš Gūtenberga laikiem principiāli nav mainījies, tur pilns ar absurdiem.
Ir jau gan. Tiec nu tu tagad skaidrība- nobildēsi Sašas vecmāmiņas šķībos vārtiņus un še tev- tiesu darbi un citas ligas.
Nuss, esmu to likumu izlasījis reizes 10, tb kā amatieris tajā orientējos labi - lai tik panāk šurp tā vecmāmiņa mani tiesāt par vārtiņu bildi, vēl piedzīšu morālos un materiālos zaudējumus. ;)
Nuss, šādus "īpašos" objektus katra valsts var noteikt individuāli, taču par šo listi nebūtu drošs - jūzeri pārāk bieži vēlamo/nevēlamo pieņem par esošu, nepārbautot, vai tā patiesi ir. Piemēram, krievu vikipēdijā šie štābeļiem sāka dzēst no LPE pārrakstītos šķirkļus, pat nepakonsultējoties ar juristu, vai uz šo padomju laika izdevumu attiecas tādi pat nosacījumi kā uz mūsdienu izdevumiem u.tml. Tb ripo jūzeris ar veļļuku, grib nofočēt māju - šim klāt apsargs ar brēcienu "nedrīkst" un jūzeris bēdīgs iekļauj attiecīgo ēku fočētaizliegto listē, kaut visa vaina ir apsardzes priekšnieka paranoidālajā skatījumā uz pasauli, nevis likumdošanā. :)
Tas jau tiesa, ka individuāli, bet tādā ASV es nu nekādi negribētu "nejauši" nonākt zvērināto priekšā pāris nepareizu bilžu dēļ. Apsargi kā suga zin tikai vienu vārdu -"Nedrīkst!" (variācija par tēmu- aizliegts) | |