Nu tak- |
[May. 16th, 2010|02:18 pm] |
|
|
|
Comments: |
Par ēkām nezinu (Autortiesību likumā tās atsevišķi nav pieminētas), taču pieminekļus gan nevari (50-70 gadus pēc autora nāves) nofočēt, lai grāmatā liktu vai skatu kartiņu tirgotu. Tādu loģisku pamatojumu neredzu, takš, tā kā viss likums kopš Gūtenberga laikiem principiāli nav mainījies, tur pilns ar absurdiem.
Ir jau gan. Tiec nu tu tagad skaidrība- nobildēsi Sašas vecmāmiņas šķībos vārtiņus un še tev- tiesu darbi un citas ligas.
Nuss, esmu to likumu izlasījis reizes 10, tb kā amatieris tajā orientējos labi - lai tik panāk šurp tā vecmāmiņa mani tiesāt par vārtiņu bildi, vēl piedzīšu morālos un materiālos zaudējumus. ;)
Nuss, šādus "īpašos" objektus katra valsts var noteikt individuāli, taču par šo listi nebūtu drošs - jūzeri pārāk bieži vēlamo/nevēlamo pieņem par esošu, nepārbautot, vai tā patiesi ir. Piemēram, krievu vikipēdijā šie štābeļiem sāka dzēst no LPE pārrakstītos šķirkļus, pat nepakonsultējoties ar juristu, vai uz šo padomju laika izdevumu attiecas tādi pat nosacījumi kā uz mūsdienu izdevumiem u.tml. Tb ripo jūzeris ar veļļuku, grib nofočēt māju - šim klāt apsargs ar brēcienu "nedrīkst" un jūzeris bēdīgs iekļauj attiecīgo ēku fočētaizliegto listē, kaut visa vaina ir apsardzes priekšnieka paranoidālajā skatījumā uz pasauli, nevis likumdošanā. :)
Tas jau tiesa, ka individuāli, bet tādā ASV es nu nekādi negribētu "nejauši" nonākt zvērināto priekšā pāris nepareizu bilžu dēļ. Apsargi kā suga zin tikai vienu vārdu -"Nedrīkst!" (variācija par tēmu- aizliegts) | |