agrāk eksistēja telefona būdiņas, kur iemetot kapeikas vai norēķinoties ar speciālu karti varēja cilvēkiem zvanīt. es nevaru būt vienīgais, kuram šķiet, ka šo būdiņu izskaušana bija slikta ideja. tajā zvanīšanas procedūrā bija izcils moments, kur, ja nebija naudas, tad tas, kuram zvani varēja piekrist apmaksāt zvanu. tad tev pirms zvana savienošanas bija jāstādās priekšā - tam bija atvēlētas kādas 2-3 sekundes. otrā galā tas izklausījās tā, ka tā robotiskā automātiskā atbildētāja sievietes balss teica: jums zvana [tu nosauc savu vārdu], vai apmaksāsiet zvanu?, tad tajās 3 sekundēs varēja neartikulēti kliegt vai izmisušā balsī lūgt palīdzību, teikt "tava māte" utml., miss you, phone booths
es parasti tā šeit nejautāju, bet varbūt kādam bija forši momenti, ko pastāstīt? man vnk patika kliegt vai sēkt tajās 3 sekundēs
|