Par visu un neko

savas n-tās tabletes jau ātrāk varu norīt. šodienas feils - 3 dūrienu vietā dabūšu 4us. pirmais dūriens nofeilojās, tā arī neiebraucu, kas tur bija par vainu.

nabaga palāta biedrs, viņam vakar 5 stundas asinis skaloja vai tīrīja vai kaut ko tamlīdzīgu un tad vēl noņēma asinis pārbaudei. beigās šo vēl pie sistēmas piedūra. un šorīt no rīta atkal asinis noņēma. traki gan...

tikko pārsteidza tas, ka tā, kas pienes pusdienas, pateica, ka kaut kāds pliekans kompots tagad, agrāk, kad zāle bija zaļāka un lētāka, tad esot bijis riktīgs kompots kā kompots. diez ko viņa par ēdienu domā?

apmeklēja ārste. noskaidroju 2 lietas, nedrīkstu dzert un ēst neko karstu, pat ne īsti siltu un šprices man arī būs tik ilgi, kamēr pazudīs asiņošana.

tā ir ņirgāšanās... pusdienās atnesa tiešām vismaz pēc izskata labu un baudāmu ēdienu, beidzot. bet es tak nevaru neko karstu... jāgaida, kamēr atdzisīs...

20.50. jācer, ka šonakt un rīt pa muti nekas lieks ārā netecēs, tad vismaz šprices pazudīs.

Nu sanācis tā, ka uzturēšos te apmēram kādu mēnesi, bet tā ir ok. Būtu labi, ja nebūtu tik daudz tablešu jārij, kuras jau aizvieto pusdienu tiesu. ēdiens arī sūdīgs.
vismaz dabūju portatīvo ar netu, nebūšu vismaz galīgi izolēts

p.s. kā slimnīcā man var prasīt, lai labi ēdu, ja slimnīcas ēdiens ir vai nu auksts vai nebaudāms, vai arī tāds, ka tev jāmin, kas tas ir?
šodien paprasīju lai atved man vismaz sāli un piparus, vismaz kaut kāda garša būs.

kadu laiku nebūšu pieejams, būšu kopš šodienas slimnīcā. gaidiet atpakaļ mani

Reiss: Nē, nudien, es saku, ka man uz galvas uzkrita siļķe

Hano: Siļķe nav taču zivs.

Reiss: Ir, bet kas ir, ja siļķei ir kažoks?

Hano: Manuprāt, tu ļoti pārspīlē

Reiss: No kurienes tā krita?

Hano: Tā krita no debesīm.

Reiss: Vai tu kādu no turienes pazīsti?

Hano: Tu biji precējies!

Reiss: Tu gribi teikt, ka man bijusī sieva ir mirusi?

Hano: Laikam esi bijis slikts vīrs.

Reiss: Kāpēc tu tā domā?

Hano: Ja tu būtu bijis labs vīrs, tad uz galvas tev uzlītu pavasara lietus.

Reiss: Un..

Hano: Bet tev uz galvas uzmeta siļķi.

Reiss: Tu gribi teikt, ka es esmu bijis slikts vīrs?

Hano: Varbūt tev vienkārši garšo zivis.

Reiss: Tu tak apgalvoji, ka siļķe nav zivs!

Hano: Bet katra zivs jūrā reiz pārtop par siļķi

Reiss: Tiešām!

Hano: Vai šproti.

Reiss: Tu pārspīlē

Hano: Vai brētliņu.

Reiss:Tu beigsi par tām zivīm?

Hano: Es tak teicu, ka siļķe nav zivs.

Reiss: Beidz.

Hano: Varbūt viņa grib ko teikt?

Reiss: Siļķes nerunā

Hano: Nē, sieva!

Reiss: Viņa ir mirusi.

Hano: Kāpēc tu neņem to siļķi nost no galvas?

Reiss: Un ja nu to uzmeta tiešām viņa?

Hano: Smird.

Reiss: Ja to meta viņa, tad lai smird.

Hano:Kāpēc?

Reiss: Tu nesaproti.

Hano: Ko?

Reiss: Viņa nav mirusi, viņa grib tikai, lai es labi izskatos.

Hano: Ar siļķi uz galvas?

Reiss: Bet vai tu viņas dēļ tā nedarītu?

Hano: Smirdētu?

Reiss: Tu nesaproti

Hano: Nesaprotu gan.

Reiss: Es mīlu viņu.

Hano: Siļķi?

Reiss: Nē, sievu.

Hano: Viņa ir mirusi.

Reiss: Nē, tikai aizgājusi.

Hano: Un atstāja siļķi?

Reiss: Kāds sakars te ar siļķi?

Hano: Uz galvas

Reiss: Katrs upuris mīlestības dēļ ir vērts, pat ja tā ir siļķe.

Hano: Uz galvas?

Reiss: Siļķe

Hano:Tu nes sāpi.

Reiss: Siļķi.

Hano: Siļķe ir beigta.

Reiss: Es arī.

Hano: Es esmu tev uz galvas.

Reiss: Nokāp.

Hano: Nevaru, es esmu siļķe

Reiss: Nokāp

Hano: Kad viņa atnāks, tad nokāpšu un ielēkšu ezerā.

Reiss: Tad es tevi apēdīšu

Hano: Tad tu mirsi

Reiss: Es laikam smirdu

Hano: Tev liekas, ka tu smirdi, es aizeju.

Reiss: Un tad?

Hano: Tad tev būs jāmeklē kāda, kas neliks tev uz galvas mani!

Reiss: Paliec. (pauze) Hano? Prom aizgāja… Jāiet meklēt. Mana siļķe.

"Es biju iemiileejusies tavaas aciis, es nekad nebiju redzeejusi taadu labestiibu, miiljumu un sirsniibu, ko izstarotu kaadas acis."

Šī enģeļa acis raugās manī,
Skatiens ir viņu apbūris.
Es nezinu, kas spīd no tevis,
Tas lidot mani aiznesis.

Un saulriets nobāl un slēpjas,
Mirdzumā, ko izstaro smaids.
Ja vien reiz nojaustu tu,
Ka ikdienu lūkojos.

Mazliet par tevi iedomājos,
Mazliet laimes nepietiek.
Kā lai sirdij atrast mājas,
Ja bez tevis neiztiek.

man patīk visu novest līdz traģēdijai. es tomēr esmu traģisks un būšu.
šodien patīkami līst un spīd saule. sasodīti laba smarža.
man riebjas sēdēt neziņā un noslēpumos, kad vienreiz tas beigsies?

Jēziņ, jau sen nebiju aizrāvies tik ļoti ar kādu seriālu kopš Lost pēdējās sezonas noskatīšanās.
Seriāla nosaukums ir Flashforward. Īsumā tas ir par:

Kādā jaukā dienā visā pasaulē uz 2,17 min visi cilvēki zaudē samaņu, kuras laikā redz vīziju par to, kas ar viņiem notiks tieši pēc 6 mēnešiem. Kāds redz, ka izjuks viņa laulība, kāds redz, ka kļūs stāvoklī, kāds redz, ka atradīs savu meitu, kāds redz, ka būs laimīgs...
Seriāla galvenais varonis FIB aģents, kura vārdu vēl neesmu ieķeksējis savā apziņā, izmeklē šo dīvaino gadījumu. Arī viņam bija vīzija. Ar laiku viss sāk savilkties lēnām kopā.
Ak, jā. Un ir daži, kas neredzēja neko. Vai tas nozīmē...?

Šausmīgi iepaticies šitas seriāls. Vispār diezgan aizraujošs, gaumīgs, emocionāls un gudrs seriāls. Domāju, ka nopietns konkurents Dr. Hausam, Lost un Prison Break. Žēl, ka pagaidām tik 10 sērijas iznākušas. Vajadzētu tā kā iet gulēt, bet gribas redzēt, kas notiks tālāk. :D

Seriāla treilerītis:

http://www.youtube.com/watch?v=2XVeYwHJJq8

NU tad beidzot noskatījos jauno m.. t.i. krēslu :D
Īstenībā jau filmai nav ne vainas, tikai vajadzētu tik vaļā no tā salkanā banālisma, kas liek visu laiku smieties.
Un veselas 20 min pirms filmas nācās blenzt reklāmās. Stulbais komerciālisms.
Filmu skatīties var, bet ņemt šo gabalu tik nopietni gan būtu pazemojoši pašcieņai.

Meitenes, meitenes, meitenes! Ko jūs ar mums darāt? Jūs tā jaucat mums galvu, bet vienalga jūs mums patīkat ;)

Tagad sēžu, dzeru pretīgu tēju. Kāpēc? Lai tiktu atpakaļ pie savas brīnišķīgās veselības.
Noskatījos tikko animācijas filmu Monsters Vs Aliens. Diezgan jauka, izklaidējoša filmiņa.
Runājot par filmām, iesaku visiem noskatīties Ziemassvētku dziesma, kaut kad te nesen noskatījos. Vienkārši izcila filma :) Uzreiz sajutīsiet Ziemassvētku garu :) Pirms vedat bērnus uz to filmiņu, padomājiet. Diezgan pabaisa viņiem var likties.
Braucot tramvajā redzēju vienu sasodīti smieklīgu trijotni. Trīs mazi puišeļi, kuru sarunas bija tik graujošas. Un vislabākais ir tas, ka viens no viņiem ik pēc mirkļa spalgā balstiņā iesaucās - sūdi rallā! :D Pusceļā viņi pamanīja Tele 2 varoņu reklāmu, kas izlikta gandrīz katrā pieturā. Tad šie sāka citēt šo reklāmu. Smieklīgi izklausījās. Un jā, kad vēl mazais pa vidam iesaucas - sūdi rallā! :D
Tad tramvajam piebrauca blakus baļķvedējs, uz ko mazais uzsauca - ja tas gāzīsies, tad es ar kāju izsitīšu logu. Un? Sūdi rallā :D
Tas arī viss. Rīt tiekamies Katlakalnā! Un tad vēl :)

Vēl turos. Šodien vienu mirkli jau prasījās uzpīpēt, bet atturējos. Vēl viss notiek kā vajag. Tā cigarete vēl stāv uz galda. Lai ir, tas mazliet tā nervu pakutināšanai un spriedzes paveidošanai.

Šodiena pilnīgā miega varā, visu laiku tāds miegains. Uz laiciņu pat atlūzu. Redzēju dīvainu sapni, ka atrodos Jelgavā. Dodos uz Jelgavas staciju, un pērku 2 biļetes uz Rīgu. Kasiere cenšas tās iesmērēt pa 18 Ls. Protams, es uz to "izskrēju no rāmjiem". Tad atnāca milicija (jā, milicija, nevis policija) un savāca mani. Vajadzēja ieiet vienā kabinetā, kur... Nu tad es pamodos. Dīvains sapnis. Bija vēl viens sapnis, pēc kura es atskārtu interesantu domu. Pašu sapni nu vairs neatceros, bet ideja tāda - ja man paprasītu iedomāties, ko pozitīvu, tad es iedomātos tikai vienu. Bet tā arī ir. Pārējais kļuvis tik negatīvs... Nu prieks par to, ka man ir vismaz viena pozitīva doma.
Jā. Vakar atslēdza telefonam izejošos zvanus... Laikam jāsamaksā rēķins būs. Nu tad pagaidām pietiks. Ieiešu dušā un braukšu uz kārtējo mēģinājumu.
Un vēl kas, pamanīju šodien plauktā franču valodas mācību grāmatu. Braucot uz mēģinājumu autobusā būs jāpaskatās, varbūt pat jāpamācās.

Esmu izturējis otro dienu. Šodien smagāk bija no tā, ka slikts garastāvoklis. Parasti tādos mirkļos ķeros pie pāris cigaretēm. Šodien iztiku bez tām. Vismaz dīvaini paskatīties uz to, ka pilsētā visi apkārtējie iet ar cigareti rokās. Aiziet garām dūms pēc dūma. Kolēģi arī smēķē. Šodien divi apvaicājās, lai iedodu cigareti. Un cik dīvaini viņi reaģēja, ka pateicu, ka man nav tādu. Ja būtu pateicis, ka nesmēķēju vairs, laikam šie no smiekliem nomirtu. Vēl varu iztikt. Nu ko, skatīsimies, kā būs rīt.

Joprojām uz galda stāv viena cigarete. Neaiztikta. Izskatās, ka pirmā diena būs izturēta. Bet vēl pāragri spriest.
Šodien vispār bija diezgan draņķīgs garastāvoklis. Iespējams, ka no nepīpēšanas, varbūt ne. Kaut kādas īpašas izmaiņas nejūtu. Pagaidām.
Šodien biju darbā, darbs bez smēķēšanas diezgan neiedomājams, bet izdevās.
Rīt teātra mēģinājums, tas būs liels pārbaudījums nepīpēšanai. Nu skatīsies.

Šodien atkal nācās uzņemt ikdienas negācijas un bezjēdzības, ar kurām, gribot negribot, nākas saskarties gandrīz katru mīļu dieniņu.
Pirmā šodienas bezjēdzība, ar ko saskāros, bija pašvaldības policijas izturēšanās (vai drīzāk neizturēšanās). Gaidot tramvaju, pieturā pamanīju bariņu jauniešu, kas turpat nojumītē smēķēja. Nu mani personīgi tas neuztrauc, bet izbrīnījos par to, ka arī blakus stāvošo pašvaldības policiju arī tas neuztrauc. Lieta tā, ka mūsu valstiņā ir likums “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kurā ir tāds punkts, ka aizliegts smēķēt sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietu nojumēs.
Nākamā nebūšana bija tā, ka atkal gribot negribot jālamājas par to, ka viens brauciens tramvajā maksā 0,60 Ls. Vienkārši riebjas. It īpaši tagad aukstajā laikā gribas sūdzēties visvairāk. Iekāp tramvajā un salsti. Vai arī citreiz, parasti ziemā, var aizdegties no pārmērīgās siltuma nodrošināšanas. Ja jau maksāju tādu brangu naudu par šo biļeti, tad, lūdzu, nodrošiniet arī attiecīgo servisu!
Ar to tramvaja nebūšanas nebeidzas. Kad salasu sīkos melnos santīmus, lai norēķinātos par biļeti, tad, pēkšņi, izrādās, ka Latvijā ar šādu naudu norēķināties nevar, bet kad maksāju, teiksim, ar 1 latu gabalā, tad atkal melnā naudiņa ir derīga. Pilnas kabatas ar sīknaudu. Nākamreiz vienkārši speciāli demonstratīvi nemaksāšu. Un varu saderēt, ka pat kontrolieris sāks braukt man virsū par to, ka neesmu nopircis biļeti. Viņam būs pilnīgi vienalga, ka manu naudu nepieņēma. Kas zin, iespējams, mani vēl piekaus - nesen dzirdēti šādi gadījumi. Šādi atgadās arī pārējos transporta līdzekļos.
Vēl man drausmīgi patīk tie kontrolieri. Nu paskatieties kādreiz uz viņiem, stāv starp pieturām kā izsalkuši vilki pēc zaķiem. Un ar kādu entuziasmu un prieku viņi iebrūk transportā. Smieklīgi. Zūd viņiem cieņa pret sevi pašu.
Nu un mana mīļākā nebūšana, ko vienkārši nevaru ciest ir mūsu brīnišķīgais leišu uzņēmums Maxima. Cik drausmīgi tur ir iepirkties. Pirmkārt, nesaprotu jēgu no lielajiem ratiem, ja tāpat tur nekur nevar izbraukt ar tiem cauri. Visas ejas aizkrāmētas ar akcijas produktiem, kas tāpat nevienam nav vajadzīgi. Neērta iepirkšanās.
Otrkārt, izvēle jau tur ir grandioza, piemēram, čipsi. Šad tad patīk tos iegādāties, bet nu jau sāk apnikt, ka visu laiku atliek pirkt vai nu ādažu ar tomātiem, vai nu ādažu ar dillēm. Būtu paplašinājuši sortimentu. Tas pats ir arī ar citiem produktiem.
Un apkalpošana Maximas veikalos ir vienkārši fantastiska - ja tev kāda pārdevēja pasaka labdien vai paldies, tad tev ļoti noveicies. Vēl ir interesanti pavērot to, ka, piemēram, veikalā ir 4 kases, pircēji pārpilnam, bet strādā tikai viena kase. Un tad kad iepērcies tu, tad, kā par brīnumu, kasē jānomaina lenta.
Par Maximu vispār var daudz stāstīt.
Vēl vēlos izteikties par to saucamo patriotisko šīs dienas flašmobu, kur jādzied pie Brīvības pieminekļa Latvijas himna. Vai tad tas ir flašmobs, ja par to zina visi? Tā ir arī mazliet sava veida ņirgāšanās. Es tur nepiedalīšos.
Tas apmēram viss no manām šī rīta negācijām.

Tātad vakar pīpējot nonācu pie kārtējās atklāsmes, ka vajadzētu šo kaitīgo ieradumu atmest. Tik tiešām, kāda jēga no tā? Smēķēšana devusi tikai negatīvo. Atzīšu to, ka šī jau būs nezin kurā reize, kad cenšos to izdarīt, bet kad nesmēķēju, tad viss tikai uzlabojas. Nesaku, ka izdosies, bet mēģināts nav zaudēts.
Pirmais, kas būtu laikam nepieciešams ir spēcīga apņemšanās. Mana apņemšanās ir nesmēķēt 1 mēnesi, ja tas izdosies, tad gan jau termiņš pagarināsies uz arvien ilgāku un ilgāku laiku.
Uz galda stāv vēl 1 cigarete. Vakar plkst. 00.00 sita starta signāls. Nu ko, ES APŅEMOS! Un aicinu pievienoties arī citus.