Par visu un neko

Šī enģeļa acis raugās manī,
Skatiens ir viņu apbūris.
Es nezinu, kas spīd no tevis,
Tas lidot mani aiznesis.

Un saulriets nobāl un slēpjas,
Mirdzumā, ko izstaro smaids.
Ja vien reiz nojaustu tu,
Ka ikdienu lūkojos.

Mazliet par tevi iedomājos,
Mazliet laimes nepietiek.
Kā lai sirdij atrast mājas,
Ja bez tevis neiztiek.