13. Septembris 2011
"Es biju iemiileejusies tavaas aciis, es nekad nebiju redzeejusi taadu labestiibu, miiljumu un sirsniibu, ko izstarotu kaadas acis."
Reiss: Nē, nudien, es saku, ka man uz galvas uzkrita siļķe
Hano: Siļķe nav taču zivs.
Reiss: Ir, bet kas ir, ja siļķei ir kažoks?
Hano: Manuprāt, tu ļoti pārspīlē
Reiss: No kurienes tā krita?
Hano: Tā krita no debesīm.
Reiss: Vai tu kādu no turienes pazīsti?
Hano: Tu biji precējies!
Reiss: Tu gribi teikt, ka man bijusī sieva ir mirusi?
Hano: Laikam esi bijis slikts vīrs.
Reiss: Kāpēc tu tā domā?
Hano: Ja tu būtu bijis labs vīrs, tad uz galvas tev uzlītu pavasara lietus.
Reiss: Un..
Hano: Bet tev uz galvas uzmeta siļķi.
Reiss: Tu gribi teikt, ka es esmu bijis slikts vīrs?
Hano: Varbūt tev vienkārši garšo zivis.
Reiss: Tu tak apgalvoji, ka siļķe nav zivs!
Hano: Bet katra zivs jūrā reiz pārtop par siļķi
Reiss: Tiešām!
Hano: Vai šproti.
Reiss: Tu pārspīlē
Hano: Vai brētliņu.
Reiss:Tu beigsi par tām zivīm?
Hano: Es tak teicu, ka siļķe nav zivs.
Reiss: Beidz.
Hano: Varbūt viņa grib ko teikt?
Reiss: Siļķes nerunā
Hano: Nē, sieva!
Reiss: Viņa ir mirusi.
Hano: Kāpēc tu neņem to siļķi nost no galvas?
Reiss: Un ja nu to uzmeta tiešām viņa?
Hano: Smird.
Reiss: Ja to meta viņa, tad lai smird.
Hano:Kāpēc?
Reiss: Tu nesaproti.
Hano: Ko?
Reiss: Viņa nav mirusi, viņa grib tikai, lai es labi izskatos.
Hano: Ar siļķi uz galvas?
Reiss: Bet vai tu viņas dēļ tā nedarītu?
Hano: Smirdētu?
Reiss: Tu nesaproti
Hano: Nesaprotu gan.
Reiss: Es mīlu viņu.
Hano: Siļķi?
Reiss: Nē, sievu.
Hano: Viņa ir mirusi.
Reiss: Nē, tikai aizgājusi.
Hano: Un atstāja siļķi?
Reiss: Kāds sakars te ar siļķi?
Hano: Uz galvas
Reiss: Katrs upuris mīlestības dēļ ir vērts, pat ja tā ir siļķe.
Hano: Uz galvas?
Reiss: Siļķe
Hano:Tu nes sāpi.
Reiss: Siļķi.
Hano: Siļķe ir beigta.
Reiss: Es arī.
Hano: Es esmu tev uz galvas.
Reiss: Nokāp.
Hano: Nevaru, es esmu siļķe
Reiss: Nokāp
Hano: Kad viņa atnāks, tad nokāpšu un ielēkšu ezerā.
Reiss: Tad es tevi apēdīšu
Hano: Tad tu mirsi
Reiss: Es laikam smirdu
Hano: Tev liekas, ka tu smirdi, es aizeju.
Reiss: Un tad?
Hano: Tad tev būs jāmeklē kāda, kas neliks tev uz galvas mani!
Reiss: Paliec. (pauze) Hano? Prom aizgāja… Jāiet meklēt. Mana siļķe.
kadu laiku nebūšu pieejams, būšu kopš šodienas slimnīcā. gaidiet atpakaļ mani
Nu sanācis tā, ka uzturēšos te apmēram kādu mēnesi, bet tā ir ok. Būtu labi, ja nebūtu tik daudz tablešu jārij, kuras jau aizvieto pusdienu tiesu. ēdiens arī sūdīgs.
vismaz dabūju portatīvo ar netu, nebūšu vismaz galīgi izolēts
p.s. kā slimnīcā man var prasīt, lai labi ēdu, ja slimnīcas ēdiens ir vai nu auksts vai nebaudāms, vai arī tāds, ka tev jāmin, kas tas ir?
šodien paprasīju lai atved man vismaz sāli un piparus, vismaz kaut kāda garša būs.
savas n-tās tabletes jau ātrāk varu norīt. šodienas feils - 3 dūrienu vietā dabūšu 4us. pirmais dūriens nofeilojās, tā arī neiebraucu, kas tur bija par vainu.
nabaga palāta biedrs, viņam vakar 5 stundas asinis skaloja vai tīrīja vai kaut ko tamlīdzīgu un tad vēl noņēma asinis pārbaudei. beigās šo vēl pie sistēmas piedūra. un šorīt no rīta atkal asinis noņēma. traki gan...
tikko pārsteidza tas, ka tā, kas pienes pusdienas, pateica, ka kaut kāds pliekans kompots tagad, agrāk, kad zāle bija zaļāka un lētāka, tad esot bijis riktīgs kompots kā kompots. diez ko viņa par ēdienu domā?
apmeklēja ārste. noskaidroju 2 lietas, nedrīkstu dzert un ēst neko karstu, pat ne īsti siltu un šprices man arī būs tik ilgi, kamēr pazudīs asiņošana.
tā ir ņirgāšanās... pusdienās atnesa tiešām vismaz pēc izskata labu un baudāmu ēdienu, beidzot. bet es tak nevaru neko karstu... jāgaida, kamēr atdzisīs...
20.50. jācer, ka šonakt un rīt pa muti nekas lieks ārā netecēs, tad vismaz šprices pazudīs.
Slikts rīts.
Tās pašas lielpilsētas tālākajā nostūrī atskanēja modinātājs. Kāda meitene krāsainiem matiem pamodusies noglāstīja blakus guļošo vīrieti, kurš atverot acis bija nelielā šokā par savu atrašanos vietu.
„Šī bija lieliska nakts” – teica meitene.
Vīrietis klusēja, cenšoties atrast sajēgu par to, kas noticis. Līdz viņš piecēlās sēdus un sāka pa grīdu tvarstīt savas izmētātās drēbes. Viņš aši uzvilka kreklu, bikses un tad steigā nobēra dažus skarbus vārdus.
Labs rīts
Viņš neatvēra acis. Šīs sajūtas bija pārāk lieliskas, lai kādu laiku neatļautos tajās uzkavēties un izbaudīt kaut mirkli vairāk. Pie sienas atkal bija dzirdams skaļi tikšķošs pulkstenis, kas kādu laiku no turienes bija pazudis, bet nu atkal bija atgriezies savā vietā. Kaut parasti tas viņu kaitināja līdz nezināmām robežām, tad šorīt tā skaņas bija kā skaista melodija viņa ausīm. No puspavērtā loga pūta maza rudens vēja plūsmiņa, kas liegi un patīkami pārskrēja viņa pierei. Aiz sienas skaļi skanēja kāda rīta televīzijas pārraide. Un vislieliskākā bija smarža, kas virmoja gaisā. Tā nav vārdos izsakāma, tā nesmaržoja ne pasaules labākās smaržas, ne pasaules labākie ziedi. Šī smarža bija galvu reibinoša. Un plauksta sajuta sirdspukstus, kas sitās tik mierīgi, ka viss bija pārvērties pilnīgā mierā. Vēl mirkli uzkavējies šajās sajūtās, viņš pavēra acis un ar mīļu smaidu raudzījās blakus guļošajā meitenē. Mana meitene.
viens vārds spēj izraisīt milzīgu iekšējo kodolsprādzienu.
viena atmiņa spēj uzspridzināt sirdi tūkstoš lauskās.
vieni meli spēj aizslēgt, bet nespēj izdzēst.
viena mīlestība ir patiesa un uz mūžu.
Jācer, ka šodien asiņošana neparādīsies, ja tā, tad rīt ir cerība, ka pazudīs špricēšanas process, savādāk jau durt nav vairs kur, visas vēnas caurumos.
He, kolēģis gan laikam atrausies, šim rīt analīzes ņems nost, tad jau arī laikam uzķers, ka šis zāles nedzer, bet kabatā ber
Ko daru? Neko. Guļu, dzeru zāles, skatos matriksu, minu krustvārdu mīklas un lasu grāmatu, žurnālus. Ēdu.
Tāds pieradums jau sāk izveidoties. To negribas...
Šodien karaoke bez manis...
Un manas pidžamas bikses ir par lielu, velkas pa kājām
18.17. Lika nosvērties. Pa šīm 4 dienām esmu palicis pa 2 kg smagāks
Kopēts pa taisno no skype, tāpēc ar kļūdām.
[16:58:21] : nekad nav nekas tik traki
[16:58:36] : tikai bedre lielajā dzīves lokā
[16:58:41] : pasties uz tomu
[16:58:44] : kas vinjam par hiinjam blin
[16:58:48] : a viņs dzivespriecīgs
[16:58:53] : uztver tās kā brivdieans
21.03 ir viena māsiņa, kura špricē tā, ka nejūt.
Pff.. tikko noriju savas n-tās tabletes. Esmu sapratis jau, kā to izdarīt ātrāk un vieglāk.
Labā ziņa ir tā, ka man beidzās asiņošana, sliktā ir tā, ka ārste pateica, ka drošības dēļ špricēšana paliks šodien, rīt un parīt. Pirmdien skatīsies. Nu dooh...
Tagad jāgaida šodienas pirmā šprice.
Ja būs kas interesants, tad te pierakstīšu vēlāk.
12.31. stulbi, ka ir lietas, kas iet man secen
Nu jau esmu iemācījies visas n-tās tabletes norīt ar trim piegājieniem. Rīt mēģināšu ar 2iem. Temperatūras vairs nav, asiņošana arī nav rādījusies. Ja nekas nemainīsies, tad saņemšu vēl 5 šprices līdz pirmdienai, un varbūt pirmdien 1 no rīta. Vēnās laikam jau drīz vairs nebūs, kur durt :D
Vakar pusdienās bija aukstā zupa, tā gan bija garda Šodien laikam ārste nenāks.
Sanāca neliels kuriozs. Vakar ap pusdienu laiku, vienu no kolēģiem aizveda uz kaut kādu asins procedūru. Tikmēr mums atnes pusdienas un prasa, kuram no jums te tā diēta? Mēs raustam plecus un pasakam, ka tam trešajam laikam. Nu un tā viņam visu laiku nes diētisko ēdienu. Šodien šis prasa, kāpēc viņam savādāks ēdiens nekā mums? Mēs sakam, ka tev tak diēta? A šim pirmā dzirdēšana par kaut kādu diētu. Tad nu mēs ierēcām. Tā arī nav ne jausmas, ir vai nav viņam tā diēta.
Šodien nesen ienāca māsiņa un prasa, kurš no mums cukurslimnieks? Mēs jau ar to vienu rēcam un jau sakam, ka tas pats, kam diēta Nu tā, jautri iet.
Citādi, nesūdzos, vienīgi filmas datorā sāk iet uz beigām
Ak jā, šodien kaitinājām vienu māsiņu, teicām, ka dzirdējām, ka viņai draud bezdarbs, jo ja vienu no mums izrakstīs laukā no slimnīcas, tad vairs slimnīcā darba nebūs un pusi personāla atlaidīs Forša māsiņa, labi, ka saprot humoru.
Šodien stāstīja viņa, ka vakar sēnēs bijusi un ne sūda nav dabūjusi, tik suņu sēnes
Ja ir vēlme, varat atrakstīt. Ja nav, varat nerakstīt, pārdzīvošu.
Ja būs, ka interesants, tad pierakstīšu tepat vēlāk.
17.51. Var stāstīt, cik vēlies, par saviem ēšanas paradumiem, tāpat neviens tevī neklausās.
Nu ko. šodien jau sava veida kā jubileja. Vesela nedēļa slimnīcā. Sēžu un gaidu, kad nāks māsiņa ar šprici, kaut kur kavējas. Šodien nekas interesants nenotiek. Visu laiku domāju, kā nodarbināt sevi. Ir doma uzrakstīt kaut ko, kādu lugu vai stāstu, vai tml... bet neko vēl neesmu iesācis...
ehh...
Gribas būt kaut kur citur. Visu nakti gribējās
Uznāca depresīvais.
Vismaz šprices šodien noņemšot...
9.46. gaidu ārsti. ceru, ka noņems šprices.
9.56. atnāca ārste, noņēma šprices tagad tik katru dienu jāidzer pa n-tām tabletēm un viss
10.41. dabūju visas tabletes jau no 2 piegājieniem. rekords
14.15. Līdz rītam, datoru iedošu brālim, lai filmas samet iekšā, ko skatīties
9. diena jau slimnīca.
Jūtos labi, vienīgais trūkst sabiedrības, gribas kādu tusiņu, ballīti. Karaoki aiziet padziedāt...
Dabūju datoru atpakaļ tagad man ir pilns ar filmām, seriāliem un datorspēlēm, būs ko darīt kādu laiku.
Ārste vakar noņēma man arī klepus zāles, jo tās esot pārāk spēcīgas un nevarot bieži dzert, kādu laiku jāietur pauze.
Bet klepus tā kā jau pazudis var teikt.
ehh...
19.32. vakar atradu vienu labu lugu, ko varētu iestudēt. šodien izlasīju un pārliecinājos, ka tiešām laba. ķeros pie tulkošanas.
21.29. Saņēmu zvanu no tēva.
22.34. Esmu iztulkojis 5 lpp. no 25 lpp. Šodienai pietiks.
22.35. Priecē Latvijas futbolisti. 1:0 pagaidām
Šis ir mans cietums, mana elle.
Nav nekā drausmīgāka palikt vienam ar savām domām.
Domas, kas spiež un moka. Viss ir sakrājies.
Tas ir sods un es negribu laukā, jo nezinu, kā cīnīties ar to, kas sagaida.
Te nav izejas.
Esmu zaudējis.
p.s. šodien uzpīpēšu
Nu jau rodas sajūta, ka neko citu par 4 sienām neredzu. Sabiedrības trūkums organismā.
Un atkal kārtējais Alas ceturtdienas vakars bez manis
Kuriozs. Mums atnesa kaut kādas lapas ar informāciju, kur rakstīts, ka var iet slimnīcā konsultēties par savām kā pacienta tiesībām un tml. muļķībām. Interesantākais ir tas, ka tas kabinets atrodas kaut kur lejā, kaut kādā lielajā gaitenī. Kā tad mēs varam tur tikt, ja esam ieslēgti izolatorā?
Vēl varu pateikt, ka man nav HIV. Ņēma uz to analīzes
Sēžu, skatos filmas. Tulkoju arī lugu. Jau 3/5 iztulkotas, drīz jau būs gatavs viss
Tikko izrakstīja vienu smuku meiteni. Un tā arī ar viņu neiepazinos. Nu traki.
Šodien uzzināju, ka analīzes man ņems tikai, kad būs pagājis 1 mēnesis, tātad tas nozīmē, ka visu septembri pavadīšu te, un ātrāk tikt laukā nav iespējams.
Rakstu dzeju, bet ne par ko jauku nerakstās. Turpinu tulkot lugu.
Ēdiens joprojām sūdīgs.
Besī.
Gribu laukā.
13.24. Ha, ha Tikko salocīju savu karoti, ēdot kartupeļus Nu ar "ļoti lielu mīlestību" te gatavo
17.09. spēlēju novusu
Sestdiena.
Sēžu un gaidu ar šausmām, kas būs pusdienās.
Visu rītu spēlējām novusu ar nodaļas kolēģiem.
Nekas īpašs tā joprojām nenotiek.
Joprojām gribu ārā
13.09. Zupa bija garda. Bet tas otrais bija kas drausmīgs. Cieti kartupeļi ar kāpostu salātiem, un mistisku gaļu.
Vēl joprojām esmu tepat.
Šodien vienam vecim matus skuva, pa vidu atstāja grebeni, šis dusmīgs staigāja un prasīja, lai nodzen līdz galam. Beigās nodzina ar. Mani ar mēģināja pielauzt noskūt matus
Vēl spēlējam novusu ar kolēģiem. Vismaz kaut kāda aktivitāte.
Nu tā, lēnām jūdzos nost
Gribas kaut ko garšīgu.
2 nedēļas jau te esmu.
Šorīt pamodos tieši ar saullēktu. Skatījos kā saule lēc un vēl tagad viņa to turpina darīt.
Jauna diena un jauns sākums. Tikai nezinu vēl kam...
Gaidu brāli, no šodienas viņš man sastādīs attālu kompāniju.
8.43. varētu jau laikam sākt brokastis ēst. jo es tāpat to slimnīcas brokastu devu netaisos ēst.
9.35. Brokastīs vēsi makaroni ar aukstiem cīsiņiem un kaut kādu dīvainu sarkanu mērci, kas laikam bija domāta kā tomātu mērce.
9.46. Brālis nabags jau no 8iem sēž uzņemšanas nodaļā, jo dators nobrucis esot
9.50. tik žēl, ka gar degunu aiziet Diablo 3. Kompis nepavilks..
11.02. Ha, brāli blakus tieši nolika man
13.33. Mikam arī tuberkuloze. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņam ir slēgtā, tas nozīmē, ka nevar viņš citus aplipināt. Un viņu drīz laidīs laukā.
(ierakstu papildināšu vēlāk, nav ko tik agri vēl rakstīt)