Par visu un neko

2 nedēļas jau te esmu.
Šorīt pamodos tieši ar saullēktu. Skatījos kā saule lēc un vēl tagad viņa to turpina darīt.
Jauna diena un jauns sākums. Tikai nezinu vēl kam...
Gaidu brāli, no šodienas viņš man sastādīs attālu kompāniju.

8.43. varētu jau laikam sākt brokastis ēst. jo es tāpat to slimnīcas brokastu devu netaisos ēst.

9.35. Brokastīs vēsi makaroni ar aukstiem cīsiņiem un kaut kādu dīvainu sarkanu mērci, kas laikam bija domāta kā tomātu mērce.

9.46. Brālis nabags jau no 8iem sēž uzņemšanas nodaļā, jo dators nobrucis esot

9.50. tik žēl, ka gar degunu aiziet Diablo 3. Kompis nepavilks..

11.02. Ha, brāli blakus tieši nolika man

13.33. Mikam arī tuberkuloze. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņam ir slēgtā, tas nozīmē, ka nevar viņš citus aplipināt. Un viņu drīz laidīs laukā.

(ierakstu papildināšu vēlāk, nav ko tik agri vēl rakstīt)