Par visu un neko

Nu jau esmu iemācījies visas n-tās tabletes norīt ar trim piegājieniem. Rīt mēģināšu ar 2iem. Temperatūras vairs nav, asiņošana arī nav rādījusies. Ja nekas nemainīsies, tad saņemšu vēl 5 šprices līdz pirmdienai, un varbūt pirmdien 1 no rīta. Vēnās laikam jau drīz vairs nebūs, kur durt :D

Vakar pusdienās bija aukstā zupa, tā gan bija garda Šodien laikam ārste nenāks.

Sanāca neliels kuriozs. Vakar ap pusdienu laiku, vienu no kolēģiem aizveda uz kaut kādu asins procedūru. Tikmēr mums atnes pusdienas un prasa, kuram no jums te tā diēta? Mēs raustam plecus un pasakam, ka tam trešajam laikam. Nu un tā viņam visu laiku nes diētisko ēdienu. Šodien šis prasa, kāpēc viņam savādāks ēdiens nekā mums? Mēs sakam, ka tev tak diēta? A šim pirmā dzirdēšana par kaut kādu diētu. Tad nu mēs ierēcām. Tā arī nav ne jausmas, ir vai nav viņam tā diēta.

Šodien nesen ienāca māsiņa un prasa, kurš no mums cukurslimnieks? Mēs jau ar to vienu rēcam un jau sakam, ka tas pats, kam diēta Nu tā, jautri iet.
Citādi, nesūdzos, vienīgi filmas datorā sāk iet uz beigām

Ak jā, šodien kaitinājām vienu māsiņu, teicām, ka dzirdējām, ka viņai draud bezdarbs, jo ja vienu no mums izrakstīs laukā no slimnīcas, tad vairs slimnīcā darba nebūs un pusi personāla atlaidīs Forša māsiņa, labi, ka saprot humoru.
Šodien stāstīja viņa, ka vakar sēnēs bijusi un ne sūda nav dabūjusi, tik suņu sēnes

Ja ir vēlme, varat atrakstīt. Ja nav, varat nerakstīt, pārdzīvošu.
Ja būs, ka interesants, tad pierakstīšu tepat vēlāk.

17.51. Var stāstīt, cik vēlies, par saviem ēšanas paradumiem, tāpat neviens tevī neklausās.