|
[Oct. 9th, 2014|02:12 pm] |
|
|
|
Comments: |
nesaki neko bet vienkārši tici, tici. to es saku kā nestandarta bērns, kuru gan klusībā un ar sāpēm, gan arī dusmu brīžos atklāti, uzskatīja par psihiski slimu. man daudz vairāk ļaunuma dzīvē ir nodarījusi tieši vecāku neticība, ka es esmu OK, nevis mans nestandartīgums.
Es jau ticu. Es tam velnēnam nevienu mājasdarbu priekšā nerakstu. Pats mocās. Bet tiek taču galā. Skolotāja slavē, ka klasē tikai divi bērni zin reizrēkinu - viens no tiem manējais. Tā ka nav jau tik traki. Ir savas vājās vietas, bet ir arī plusi. Vairāk jau ņemtne ar tēvu. Tas reizēm sabrēc un saukā par muļķi. Pie tā strādājam. Ejam pie psihologa - mēs ar vīru abi, lai viens otru nenosistu un bērnus netraumētu.
Tu to par kuru punktu? :) | |