visu cieņu. es nevienā mirklī neesmu skaļi bļāvusi un neesmu arī teikusi, ka taisos parakstīties zem oficiāla aizlieguma turēt suni pie ķēdes.
viss sākās ar to, ka es vienkārši atbildēju uz Tavā postā uzstādīto jautājumu "A kur tad viņus turēt?! Istabā?"

viss, ko es gribēju pateikt ir tas, ka uzskatu ka ļoti daudzi cilvēki vienkārši nav cienīgi turēt suni un pie tādiem pieskaitu arī tos, kuri ķēdi izmanto kā pirmo un vieglāko, ne pēdējo līdzekli, kad viss cits (apmācība, radiosēta, voljērs, parasta sēta) jau ir cietis neveiksmi. un, ka suns (un jebkurš cits dzīvnieks) nav uzskatāms par pašsaprotamu inventāru, kā tas diemžēl ir lielākajai daļai cilvēku, kuri tur tos pie ķēdes.

man jāatzīstas, ka pati neesmu ilgstoši dzīvojusi laukos, bet man ir bijusi iespēja gana daudz pa laukiem izdzīvoties. mammas māsīcas lauku saimniecībā, piemēram, bija veseli 5 lieli, dažādu dzimumu suņi, kuri neviens netika likti pie ķēdes un nekur nebēga. saimnieks pats bija mednieks un arī medībās viņus ņēma līdzi, bet laikā kad medību nebija viņi kaukā netika manīti lobjam uz tuvējo mežu.
un arī mans viens zirgs dzīvo kopā ar 10 citiem zirgiem un es labi zinu, ko nozīmē, ja barā ir kāds ganam caurlīdējs vai gana rāvējs un zinu, ko nozīmē klīst tumsā pa mežu un meklēt izmukušus zirgus.

vienmēr ir vairāk nekā tikai viena iespēja. pat vairāk nekā divas.

(Reply to this) (Parent)