Esmu iemācījusies uz nakti izslēgt, to gan. Atvaļinājumā lepni ieslēdzos ap pusdienas laiku tikai.
Ceļu, jo dura.
jo man liekas, ka bez manis pasaule apstāsies un tie duraki netiks galā. Un, kā vairākkārt pierādījies, netiek arī.
Visiem visu vajag tūlīt un tas ir ārkārtīgi steidzami/svarīgi.
Esmu alfa un omega un visu problēmu risinājums.
Un nopietni jau neapsveru nekur iet pagaidām. Manā nozarē cita tik kruta uzņēmuma nav, bet uz sirdij tuvo datornozari nopietni laikam nekad nepārvākšos, jo papīru trūkst (pieredzes gan nē). Līdz ar to - maz man to vietu, uz kurieni. Tā ka - labāk nedrīpelēties.

(Reply to this) (Parent)