|
[Mar. 21st, 2012|10:50 am] |
Un šorīt pabeidzu lasīt Jaunās ekonomikas laikmets (kāpēc jūs tērējat vairāk, bet jums pieder mazāk), Džeremijs Rifkins
Nav jau tā, ka viņš pasaka kaut ko pavisam jaunu un nezināmu. Bet viens ir, kad mēs ar vīru vituvē bīdam visādas sazvērestību teorijas (vai mazums, mums ir varbūt vajašānas mānija vai vienkārši šizofrēnija), bet pavisam kas cits, kad nākotni trekniem triepieniem iezīmē tāds nopietns onkulis.
Vārdsakot, iesaku izlasīt, bet optimisms no šitā nevairojas. |
|
|
Comments: |
cik nu nopietns. es esmu lasījusi intervijas ar viņu poļu nedēļas izdevumos tādus - "Eiropa, Eiropa - tas tik ir ko vērts". Būtu jau jauki, ja Vecā Pasaule, kuras perifērijā esam arī mēs, būtu jaunās labākās pasaules kārtības avangards, bet diemžēl izskatās, ka šobrīd Eiropa un Rietumi kā tādi arvien lielākā mērā zudē savu ietekmi un nozīmi attiecībā pret Tālo Austrumu lielvarām.
nus, stulbumu tam onkulim noteikti pārmest nevar...
Es nesaku, ka stulbumu jāpārmet. Viņš ir ir amerikānis, kas Eiropas šefiņiem stāsta, cik gan te viss ir skaisti un labi (mums presē raksta, ka viņš konsultē Merkeli un Sarkozī), kuram gan šajos grūajos laikos negribas dzirdēt kādu labu vārdu? Viņu ceļ saulītē un grāmatas izdod uz nebētdu. Par to viņa energētikas koncepciju - man tas šķiet buļļa kaka - mazie atjaunojamie zaļās enerģijas avoti pagaidām ir naudas sūknīši to lobētājiem nevis reāla alternatīva, pie tam biodegviela ir iemesls, kāpēc pieaug pārtikas cenas. Nu un kā likt noticēt šitām pasakām arī ķīniešiem viņš kautrīgi noklusē.
Es gan nemanīju, ka viņš būtu ko labu teicis... Nu bet es jau tikai vienu rakstu izlasīju. | |