|
[Oct. 4th, 2004|09:41 am] |
Atklāju šodien arī zābaciņu sezonu. Nu jau vajag.
Joprojām šņaucu laukā no deguna skaidas. Tā ir, ja vīrs ir apsēsts ar kokdarbiem, bet sieva savā stulbumā piesakas palīdzēt. Drusku palīdz apziņa, ka tās tomēr ir sarkankoka skaidas.
Laukos tagad ir pavisam rudeņaini. Velk tikai uz miegu un pārdomām. Pie jūras varētu būt drusku jestrāka sajūta. Vējš tomēr.
Ek, piemirsu māmiņas dzimšandienu. Zinu jau cik gadus, ka 1. oktobrī, bet kaut kā nesaslēdzās, ka šajā pirmajā oktobrī un ka tas pirmais oktobris jau sen ir klāt! Ak, dura, dura!
Un vispār... |
|
|
Comments: |
mhm, pie juuras ir lap :)
E! Kas tad te?! Ventiš meitiš! Skaic, ka tur i lāb! Mazbānīti redzēji?
redzeej gan, kaa ta ne :) vai shovakar pashuupoties par tevi arii, pie juuras?
Bet noteikti! Par mani ar!
Ai, ventiņos ir tik daudz ko darīt! Ek, man izgāšreiz nesanāca uz muzeju aiziet. Vot ja tu uz turieni manā vietā aizietu... Zinu pēc nostāstiem, ka tur ir visādas lietas un vietas, kur ielīst. Var darboties pats :) Bet es vismaz tajā Melnajā sivēnā pieēdos. Tur dod kuģeli :) Tādu foršu sacepumu - riktīgu ventiņu zvejnieku paiku. Un tur ir dievīga marcipāna kūka! | |