|
Oct. 4th, 2004|09:41 am |
Atklāju šodien arī zābaciņu sezonu. Nu jau vajag.
Joprojām šņaucu laukā no deguna skaidas. Tā ir, ja vīrs ir apsēsts ar kokdarbiem, bet sieva savā stulbumā piesakas palīdzēt.
Drusku palīdz apziņa, ka tās tomēr ir sarkankoka skaidas.
Laukos tagad ir pavisam rudeņaini. Velk tikai uz miegu un pārdomām. Pie jūras varētu būt drusku jestrāka sajūta. Vējš tomēr.
Ek, piemirsu māmiņas dzimšandienu. Zinu jau cik gadus, ka 1. oktobrī, bet kaut kā nesaslēdzās, ka šajā pirmajā oktobrī un ka tas pirmais oktobris jau sen ir klāt! Ak, dura, dura!
Un vispār... |
|