man arii ir daudzas reizes ir naacies paarvaakties, ir viena vieta kas joprojaam raadaas man sapnjos un ljoti zheel, ka to naacaas zaudeet. Labaa lieta ir tieszaam, tas ka vajadziiba piespiezh izmest lietas, kas citaadi maisiitos pa manu dziivi, vecas lupatas, apdauziitus traukus. Bet par to gleznu gan zheel, ka tu gribi no vinjas tikt valjaa. Ja szobriid nav kur likt, varbuut veelaak buus. Tu raksti nesmuka, bet es iedomaajos dziivojamo istabu, ljoti gaiszi beesziigi nokraasotas sienas, dabiiga koka griidas, gaiszus, bet ljoti kuplus tilla aizkarus un tur szii glezna ljoti labi izskatiitos. Man gleznas rada pamatiiguma un maajiiguma sajuutu, pretstats gleznaam un porcelaana figuurinjaam ir ar plakaatiem un alubundhinju kolekciju izrotaata koju istabinja.

(Reply to this) (Thread)

Ieliekot bildi ss-ā arī pabrīnījos, cik labi viņa uz gaiša fona izskatās.
Taču vēl viens faktors ir atmiņas. Nekādas labās atmiņas no šīs mājas un ģimenes man nav. Tāpēc arī gribu vaļā tikt.
Un māja ar dzīvojamo istabu un bēšām sienām man būs pēc gadiem desmit, ne ātrāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu desmit gadi nemaz nav tik ilgs laiks, pa to laiku arii sliktaas atminjas pabalees. Vismaz man lietas, par kuraam kaadreiz raudaaju spilvenaa no 10 - 15 gadu perspektiivas izraisa smiinu. Eljljas gleznas ir saliidzinoszi viegli uzglabaat, ietin papiiraa un aizliec aiz skapja. Peec desmit gadiem iekaartosi dziivojamo istabu un skatiisies uz diivaanu pretii kamiinam un domaasi, plika taa siena izskataas, bet tad - Bingo! Man tak ir vecmeitara glezna :)
Papeeti paszu gleznu, ja to ir iists maakslinieks taisiijis, tad var daudz ineteresanta pamaniit. Bet varbuut man taada kraajeeja attieksme taapeec, ka savu streekjiiti esmu muzejaa nostraadaajusi.

(Reply to this) (Parent)