Mhm. Mājas vieta arī ir līdzīgā vecumā. "Kultūrslānis" ir baigi biezs. Nav brīnums, ka mājai ir sava īpaša aura un savs mājas gars, kas man sapņos rādījās.
Sapnis vienkārši neaprakstāms bija. Pirmo nakti, ko gulēju mājā. Sapņoju, ka nāku iekšā pa durvīm un ieraugu sevi spogulī. Mans attēls pārēršas par Nilīša attēlu un sāk ar mani runāt. Un es "zinu", ka tas ir kaut kāds gars. Viņš man saka: - Nebrauciet projām.
Es atbildu: - Nu labi. Cik ilgi mums palikt?
- Līdz sestdienai.

Un tad es pamodos un paliku līdz svētdienai.
Laba zīme, vai ne? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti laba.
Tev taču lūdz palikt.

zini kāpēc mājas pārdeva?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vecais saimnieks nomira, bet viņa māsai nevajag. Tālu no pilsētas, dārzs jākopj. Visi jau grib tuvāk civilizācijai un pilsētā.
Tājā pat laikā bija redzams, ka viņai drusku žēl. Pieteica ābeles necirst nost un tādā garā. Vai tad es traka vai, ka ābeles cirtīšu!
Viņa satraucāk, ka mēs varētu būt no to jaunsaimnieku sugas, kam visur golfa mauriņu vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domāju gan.

(Reply to this) (Parent)