|
[Nov. 22nd, 2008|09:57 am] |
Ak jā - beidzot noskatījos "Rīgas sargus".
Un es joprojām nesaprotu - man patika vai nē. "Poltergay" tad jau man patika labāk - bez šaubām smikelīgi un jautri. Bet šitā... Nezin nezin. Īsti nevar teikt, ka mēsls un nekam neder. Nu kaut vai, ņemot vērā tos ārprāta līdzekļus, kas izmesti, grēks būtu zaimot. Turklāt, fjokla pamatīgi pārspīlēja - mēslu dakšu nebija. Un tam, ka visi vietējie viens otru pazina, tam es ticu gan. Vēl tagad šī parādība vietām vērojama, kad savējos no "rajona" visi zin.
Bet nu - tā sūnainā grafika, lidmašinas, kas lido raustoties un akvareļbildes efekti (jo sevišķi filmas sākumā)... emm...neliecina par ieguldītajiem līdzekļiem. Un tā aita Mārtiņa sieva ar to neaprakstāmo skatienu. Vo tā gan riktīgi besī ārā.
Tā epizode, kur Mārtiņs pārnāk un ķer viņai pie pēcpuses, bet šī paceļ spuras - tā gan bija ļoti dabiska. Tie gan tādi tipiski sieviešu gājieni. Vecis grib tūliņ un uz vietas kāpt virsū, bet šai vajag laiku, lai aprastu ar domu, ka šis vispār dzīvs. Tā viš ir.
Jāatzīmē, ka tilti gan bija smuki uztaisīti. Tur ļauži bija pacentušies. Taču bruņmašīnas gan finiera.
Pārdomas rosināja drusku bardacīgais piegājiens armijas un prezidenta sakarā. Izskatās, ka tur visi, neievērojot nekādas dienesta pakāpes un amata pienākumus, dara, ko grib un kas ienāk prātā. Izdomā - ai, davai rokam šite, un top frontes līnija...
Neskaidrības rada arī Bermonta izcelsme. Kas tad viņš bija - krievs vai gruzīns? Stāsta, ka krievs, bet danco tjipa gruzīnu dejas. Kā tas tā? Es samulsu. Es saprastu vēl, ja viņš būtu kazačoku lecis.
Ā, nu un tas hrestomātiskais moments bija labs, kad veči paguruši pēc kaujas apkrīt un štuko, kurš ta datums. Tas skolniekiem labs, jai zinātu, kāpēc tad 11. novwembri svin.
Un skrastiņa ķiķināšanu par to, ka šis nebij domājis, ka skaidrā mirīs, to arī ir vērts atzīmēt. Īsti latviskā garā.
Vispār, sit cauri baigais naivums. Apmēram kā likteņdzirnās. Bet plebejiem patīk. Raud līdzi un vispār. Piedodiet, esmu par cinisku šai pasaulei...
UPD: Ā! Vikipēdijā atradu: "Pāvels Bermonts (krievu: Павел Рафалович Бермонт-Авалов, vācu: Pavel Bermondt-Avalov), īstajā vārdā Pinčus Bērmans (dzimis 1877. gada 4. martā Tbilisi, miris, iespējams, 1973. gada 27. decembrī, bet šis miršanas datums tiek apšaubīts, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā, Ņujorkā) bija avantūrists, virsnieks, par kura tautību ir izteiktas dažādas versijas. Viena no tām vēstī, ka Avalova tēvs bija karaīms (jūdaisma paveida pārstāvis), bet māte - gruzīniete." Nu, tad gan varētu noticēt. |
|
|