| |
[Aug. 4th, 2008|12:04 pm] |
Vakar pārlasīju savas jaunībsdienu vēstules. Smējos histēriski un līdz asarām. Nu re, ja nu kādam nav skaidrs, kāpēc es nebrīnos par jukušajiem - esmu trakomājā uzaugusi.
Daļa no 04.02.94. vēstules:
(Šeit prasās paskaidrojumi. Salacgrīvas vecāmamma ir mana patēva māte. Vecs, slims tantuks, kam draugos onkuls Alcheimers. Vienmēr visu aizmirst un dzīvo pagātnē. Pārvietojas tikai ar benķīti. Runā „salacgrīviski”. Kuka ir manas mammas mātes māsa. Arī vecs, slims un dumš tantuks, kas pārcietis insultu, daļēji zaudējis runassspējas, šļūc uz kruķiem un terorizē mājiniekus.)
Ja tu zinātu, kas notiek par cirku ar tām vecenēm! Nu ārprāc! Vecāmāte vakar visu nakti ar kādu runāja par vannu:„Nu tu iet paskatas, vai tas ūdenc i silc? Ak nau. Nu re. Ies vannā, būs tīrs...”
Un šitā visu nakti. Tu domā, var aizmigt!
Šovakar Kuka iet cauri šās istabai. Es tik dzirdu:”Pag, kad jūs brauks uz māju? Es brauks līdzi. Pagaid mani! Ei, onkul, pado man to benķi, lai es tiek lejā!”
Kuka tikai: „Aiaiai un oi oi oi”
Nu ka Kuka neklausa, vecašmamms runā krieviski:”Podožģi, onkul! poiģom razom, podai man skameiku, skameiku podai!”
Kuka šļūc tālāk. Nu ka šitā, vecašmamms laiž pakaļ. Mūsu istabā iekšā. Iesēžas Kukas gultā ar visu pliko sūdaino pēcpusi. Kuka tikai : „Oioioi, aiaiai, eieiei!”
Vecašmamms pras: „Uz kurien ta man jāiet? Vells, ku sirdiks onkuls! Tas i traki, ka vec cilveks paliek sirdiks.”
Kuka sāk vecomammu grūstīt. Tagad vecāmamma bļauj: „Aiaiai!” Un uzsēžas uz Kukas krēsla, kur stāv visas zāļu pudelītes, kur jāliek ēdiens utt. un pāris reizes vēl „norauj zobu”.
Nu es Kuku nolamāju par stulbu veceni, par ko šī uz mani vēl pašlaik lūr ar sašķobītu mūli.
Vecāmamma izstāstīja, ka izkāpusi no autobusa, gājusi gar grāvi, aizgājusi nepareizi, apmaldījusies. Tikai, kur šī esot zābakus (vēlāk jau sandales) likusi. Laikam tai lielajā sniegā nomaukusies. Nekas, autobusā jau varot ar zeķēm braukt.
(Laikam vecais nāk! Kā tad, trauki grab. Uz kājām neturas.) Nu vo šitā, kamēr māte atnāca. Pusstundu man vajadzēja iejusties kaut kādas meža mājas saimnieka lomā. Nu ja grib, lai jau top. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/142351/1234) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sirdna |
|---|
| Date: | August 4th, 2008 - 01:30 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
cerams, ka uz manām vecumdienām būs atļauta vecu kretīnu noindēšana.
Zin, bet tas no katra paša atkarīgs. Ja smadzenes kustina, tad neierūsē. Mana mātes māte aizgāja 96 gadus veca un pie skaidra saprāta. Viņa visu mūžu kaut ko darīja prāta vingrināšanai - lasīja, risināja krustvārdu mīklas utt. Viņai bija klade ar kosmonautikas vēsturi - visi iespējamie izgriezumi un izraksti no avīzēm un žurnāliem. Viņa visus to večus zināja no glavas - kas un kad lidojis.
Tad, kad viņai acis vairs nerādīja un dzirde sāka zust, vo tad gan viņa sagribēja tikt prom no šīs pasaules - garlaicīgi palika. | |
